Kas ir identitātes krīze?
Identitātes krīze ir attīstības notikums, kurā cilvēks apšauba savu pašsajūtu vai vietu pasaulē. Šis jēdziens radies attīstības psihologa Ērika Ēriksona darbā, kurš uzskatīja, ka identitātes veidošanās bija viens no vissvarīgākajiem konfliktiem, ar ko saskaras cilvēki. Pēc Ēriksona domām, identitātes krīze ir intensīvas analīzes un dažādu uz sevi vērošanas veidu izpētes laiks.
Lai arī identitātes izjūtas attīstīšana ir svarīga pusaudžu gadu sastāvdaļa, Ēriksons neticēja, ka identitātes veidošanās un izaugsme aprobežojas tikai ar pusaudžu vecumu. Tā vietā identitāte ir kaut kas, kas mainās un mainās visas dzīves laikā, kad cilvēki stājas pretī jauniem izaicinājumiem un risina dažādu pieredzi.
Kas ir identitāte?
Identitāte ietver pieredzi, attiecības, uzskatus, vērtības un atmiņas, kas veido cilvēka subjektīvo sevis izjūtu. Tas palīdz radīt nepārtrauktu paštēlu, kas paliek diezgan nemainīgs, pat ja laika gaitā tiek izstrādāti vai nostiprināti jauni patības aspekti.
Simptomi
Ir svarīgi atzīmēt, ka identitātes krīze nav faktiska diagnoze. Drīzāk persona, kas pārdzīvo identitātes krīzi, var būt nodarbināta ar dažiem jautājumiem:
- Par ko es aizraujos?
- Kādas ir manas garīgās pārliecības?
- Kādas ir manas vērtības?
- Kāda ir mana loma sabiedrībā vai dzīves mērķis?
- Kas es esmu? Šis jautājums var būt vispārējs vai attiecas uz jūsu attiecībām, vecumu un / vai karjeru.
Kaut arī visi laiku pa laikam apšauba savu pašsajūtu, jums var būt identitātes krīze, ja dzīvē notiek lielas pārmaiņas vai saspringts laiks, un iepriekš minētie jautājumi sāk traucēt jūsu ikdienas dzīvi.
Ir svarīgi apzināties, ka negatīvas jūtas pret sevi vai savu dzīvi var liecināt par neaizsargātību pret depresiju. Ja Jums ir arī depresijas simptomi, piemēram, slikts garastāvoklis, intereses zudums, nogurums un aizkaitināmība, jums jākonsultējas ar savu ārstu vai garīgās veselības speciālistu.
Kā attīstās identitāte
Pētnieks Džeimss Mārsija paplašināja Eriksona sākotnējo teoriju. Pēc Markijas un viņa kolēģu domām, līdzsvars starp identitāti un apjukumu slēpjas apņemšanās īstenot identitāti.
Mārsija izstrādāja intervijas metodi identitātes noteikšanai, kurā aplūkotas trīs dažādas darbības jomas: profesionālā loma, uzskati un vērtības, kā arī seksualitāte. Viņš arī identificēja četrus dažādus identitātes statusus, ar kuriem cilvēki pārvietojas, attīstot savu identitāti.
- Izslēgšana statuss ir tad, kad persona ir uzņēmusies saistības, nemēģinot izpētīt identitāti.
- Identitātes sasniegšana notiek tad, kad indivīds ir izgājis dažādu identitāšu izpēti un apņēmies to darīt.
- Identitātes izplatīšanās notiek tad, kad nav ne identitātes krīzes, ne saistību. Tie, kuriem ir identitātes izplatīšanās statuss, mēdz justies pasaulē nevietā un nemeklē identitātes izjūtu.
- Moratorijs ir tādas personas statuss, kura aktīvi iesaistās dažādu identitāšu izpētē, bet nav apņēmusies.
Mārsija apgalvoja, ka identitātes krīzes palīdz cilvēkiem pāriet no viena statusa uz citu. Tomēr cilvēki ne vienmēr piedzīvo katru no iepriekš minētajiem statusiem.
Cēloņi
Ēriksona psihosociālās attīstības stadijās identitātes krīze rodas pusaudžu gados, kad cilvēki cīnās ar identitātes un lomu sajaukšanas izjūtām.
Mūsdienu strauji mainīgajā pasaulē identitātes krīzes šodien var būt biežākas nekā Ēriksona laikā. Šādas krīzes bieži notiek, reaģējot uz pēkšņām izmaiņām cilvēka dzīvē. Tas var ietvert izmaiņas personīgajā dzīvē vai plašākus sabiedrības notikumus, piemēram, COVID-19 pandēmiju.
Cilvēki tos mēdz piedzīvot dažādos dzīves posmos, jo īpaši lielās pārmaiņās, tostarp:
- Jaunu attiecību sākums
- Laulības vai partnerības izbeigšana
- Pārdzīvo traumatisku notikumu
- Bērna piedzimšana
- Mācīšanās par veselības stāvokli
- Zaudēt mīļoto cilvēku
- Darba zaudēšana vai uzsākšana
- Pārvietošanās
Pētījumi arī norāda, ka ir vairāki faktori, kas var ietekmēt to, vai cilvēks piedzīvo to, ko bieži dēvē par pusmūža krīzi. Šādi faktori ietver veselības problēmas, stresu un sociālo atbalstu.
Psihiskās veselības stāvoklis, piemēram, depresija, bipolāri traucējumi un robežas personības traucējumi, var arī palielināt identitātes krīzes iespējamību.
Ārstēšana
Ja identitātes krīze rada ievērojamas ciešanas un traucē jūsu spēju normāli darboties, ārsts vai terapeits var ieteikt dažas dažādas ārstēšanas iespējas. Tie var ietvert:
- Psihoterapija: Terapija var būt noderīga, lai risinātu dažus pamata jautājumus, kas varētu veicināt jūsu identitātes krīzi. Viena pieeja, kas pazīstama kā kognitīvās uzvedības terapija (CBT), darbojas, lai novērstu negatīvās domas un uzvedību, kas var radīt problēmas ar jūsu skatījumu uz sevi.
- Medikamenti: Ja jūsu simptomus papildina trauksme vai depresija, ārsts var arī izrakstīt zāles, kas palīdzēs šiem apstākļiem.
Tikt galā
Daudzos gadījumos jūs varat darīt lietas, lai patstāvīgi pārvarētu identitātes krīzi. Dažas lietas, kas var būt noderīgas, uzdodot jautājumus par savu identitāti, ir:
- Izpētiet savu pārliecību un intereses: Kad jūs apšaubāt sevis izjūtu, var būt noderīgi paskatīties uz iekšu un domāt par lietām, par kurām jūs aizraujaties. Kas tevi interesē? Vai ir lietas, kas jums vairs nepatīk? Jautājumu uzdošana un jaunu hobiju un interešu izpēte var būt noderīgs veids, kā labāk iepazīt sevi.
- Ņemot vērā savus mērķus: Pavadiet kādu laiku, domājot par saviem dzīves mērķiem. Ko jūs vēlaties paveikt? Kāda veida lietas jums sagādā vislielāko prieku un laimi? Identitātes krīze varētu būt zīme, ka kāda vajadzība pašlaik netiek izpildīta, tāpēc, meklējot veidus, kā apmierināt šīs vajadzības, jūsu dzīvē var rasties lielāka piepildījuma sajūta.
- Atbalsta iegūšana: Var palīdzēt draugi un ģimenes locekļi, uz kuriem balstīties. Spēcīgs sociālā atbalsta tīkls ir svarīga garīgās labklājības sastāvdaļa, un tas var būt arī veids, kā iegūt atsauksmes un uzmundrinājumus, kas nepieciešami, lai justos ērti ar savu identitāti. Draugi, ģimenes locekļi, sociālie klubi, reliģiskās grupas, komandu sporta grupas un atbalsta grupas var būt arī lieliskas vietas, lai atrastu nepieciešamo atbalstu.
Vārds no Verywell
Ir labs iemesls pārvarēt identitātes krīzi. Pētnieki ir atklājuši, ka tie, kas ir stingri apņēmušies īstenot identitāti, mēdz būt laimīgāki un veselīgāki nekā tie, kas to nedara.
Dažādu sevis aspektu izpēte dažādās dzīves jomās, ieskaitot lomu darbā, ģimenē un romantiskās attiecībās, var palīdzēt stiprināt jūsu personisko identitāti. Apsveriet iespēju ieskatīties sevī, lai noskaidrotu īpašības un īpašības, kas jūs definē un liek justies pamatotam un laimīgam, kā arī vērtības, intereses, kaislības un vaļaspriekus.