Atmiņas konsolidācija ir process, kurā mūsu smadzenes pārveido īstermiņa atmiņas ilgtermiņa atmiņās. Īstermiņa atmiņa ilguma un ietilpības ziņā mēdz būt diezgan ierobežota. Cilvēka smadzenes īslaicīgas atmiņas var uzglabāt tikai apmēram 30 sekundes, tādēļ, ja jūs kādreiz kaut ko atceraties, svarīga informācija ir jāpārvieto uz ilgtermiņa atmiņu.
Atmiņas konsolidācija un sinapses
Lai saprastu, kā darbojas atmiņas konsolidācija, ir noderīgi saprast, kā sinapses darbojas smadzenēs. Padomājiet par to kā elektrisko sistēmu, kas vada strāvu: sinapses ar neirotransmiteru palīdzību nodod signālus no neirona uz neironu.
Jo biežāk tiek raidīti signāli, jo stiprākas kļūst sinapses. Tiek uzskatīts, ka šim procesam, ko sauc par potencēšanu, ir galvenā loma mācību un atmiņas procesos.
Kad divi neironi atkārtoti vienlaikus izšaujas vienlaikus, nākotnē viņiem ir lielāka varbūtība. Galu galā šie divi neironi jutīsies viens pret otru.
Iegūstot jaunu pieredzi, informāciju un atmiņas, jūsu smadzenes rada arvien vairāk šo savienojumu. Būtībā smadzenes var sevi pārkārtot, nodibinot jaunus savienojumus, vienlaikus atsijājot vecos.
Kā darbojas atmiņas konsolidācija
Atkārtoti atkārtojot vai atsaucot informāciju, šie neironu tīkli tiek nostiprināti. Piemēram, ja regulāri un regulāri pētāt vienu un to pašu materiālu, šīs informācijas atcerēšanās ceļi kļūst stiprāki. Atkārtota to pašu neironu šaušana padara visticamāku, ka tie paši neironi varēs atkārtot šo izšaušanu nākotnē.
Tā rezultātā jūs vēlāk varēsit atcerēties informāciju ar lielāku vieglumu un precizitāti.
Vēl viens veids, kā domāt par šiem sinaptiskajiem ceļiem: tie ir līdzīgi ceļam mežā. Jo biežāk jūs ejat pa ceļu, jo tas kļūst pazīstamāks un vieglāk ir šķērsot.
Ietekme uz atmiņas konsolidācijas procesu
Kaut arī mēs bieži domājam, ka smadzenes ir kā kartotēka vai dators, rūpīgi uzglabājot atsevišķas atmiņas atsevišķos failos, patiesībā atmiņas ir izkliedētas pa visām smadzenēm.
Konsolidācijas procesā smadzenes izveido sava veida neironu karti, ļaujot atgūt atmiņas, kad tās ir nepieciešamas.
Eksperti norāda, ka miegam var būt svarīga loma konsolidācijas procesā. Viena no galvenajām miega teorijām liecina, ka miegs pastāv kā veids, kā apstrādāt un konsolidēt informāciju, ko esam ieguvuši nomoda laikā.
Cilvēki bieži domā, ka atmiņas ir pastāvīgas, taču tas, ka atmiņa ir nostiprināta, nenozīmē, ka to nevar pazaudēt. Faktiski pētnieki ir atklājuši, ka atmiņas bieži vien ir jākonsolidē, tiklīdz tās ir atsauktas. Atmiņas atsaukšanas un atkārtotas nostiprināšanas process var palīdzēt saglabāt un stiprināt informāciju ilgtermiņa atmiņā.
Pētnieki arī atklāja, ka atmiņas ir jākonsolidē katru reizi, kad tām piekļūstat. Šis process tomēr var pārveidot un mainīt pašu atmiņu. Šķiet, ka pati atcerēšanās darbība var novest pie tā, ka dažas lietas tiek aizmirstas.
Paātrināt atmiņas konsolidācijas procesu
Mācoties jaunu informāciju, ir iespējams arī paātrināt konsolidācijas procesu. Mēģinājumu un iegaumēšanas stratēģijas, piemēram, mācīšanās un atmiņas ierīces, ir daži paņēmieni, un viens no labākajiem veidiem, kā nodrošināt informācijas konsolidāciju ilgtermiņa atmiņā, ir atkārtot to atkārtoti vairākos intervālos.
Tāpēc, ja vienu nedēļu vairākas nedēļas pārlasīsit savas klases piezīmes, tiks saglabāta lielāka atmiņa nekā naktī pirms eksāmena.
Saprotot, kā darbojas šis konsolidācijas process, jūs varat pielāgot savas iegaumēšanas stratēģijas, lai maksimāli izmantotu studiju laiku.