Korelācija attiecas uz a saistība starp diviem mainīgajiemKorelācijas var būt spēcīgas vai vājas, un pozitīvas vai negatīvas. Dažreiz korelācijas nav.
Ko nozīmē korelācija
Ir trīs iespējami korelācijas pētījuma rezultāti: pozitīva korelācija, negatīva korelācija vai korelācijas neesamība. Pētnieki var uzrādīt rezultātus, izmantojot skaitlisko vērtību, ko sauc par korelācijas koeficientu.
- Pozitīvas korelācijas: Abi mainīgie vienlaikus palielinās vai samazinās. Korelācijas koeficients tuvu +1,00 norāda uz spēcīgu pozitīvu korelāciju.
- Negatīvās korelācijas: Palielinoties viena mainīgā daudzumam, otrs samazinās (un otrādi). Korelācijas koeficients tuvu -1,00 norāda uz spēcīgu negatīvu korelāciju.
- Nav korelācijas: Starp abiem mainīgajiem lielumiem nav saistības. Korelācijas koeficients 0 nenorāda uz korelāciju.
Kas ir korelācijas koeficients?
The korelācijas koeficients ir korelācijas stipruma mērs. Tas var svārstīties no -1,00 (negatīvs) līdz +1,00 (pozitīvs). Korelācijas koeficients 0 nenorāda uz korelāciju.
Kā darbojas korelācijas studijas
Korelācijas pētījumi ir pētījumu veids, ko bieži izmanto psiholoģijā, kā arī citās jomās, piemēram, medicīnā. Korelācijas pētījumi ir provizorisks veids, kā apkopot informāciju par tēmu. Metode ir noderīga arī tad, ja pētnieki nespēj veikt eksperimentu.
Pētnieki izmanto korelācijas, lai noskaidrotu, vai pastāv saikne starp diviem vai vairākiem mainīgajiem, bet paši mainīgie nav pētnieku kontrolē.
Lai gan korelācijas pētījumi var pierādīt saikni starp mainīgajiem, tas nevar pierādīt, ka mainot vienu mainīgo mainīsies cits. Citiem vārdiem sakot, korelācijas pētījumi nevar pierādīt cēloņu un seku attiecības.
Korelācijas pētījumu veidi
Ir trīs korelācijas pētījumu veidi: naturālistisks novērojums, aptaujas metode un arhīvu izpēte. Katram tipam ir savs mērķis, kā arī plusi un mīnusi.
Naturālistisks novērojums
Naturālistiskās novērošanas metode ietver interešu mainīgo novērošanu un reģistrēšanu dabiskā vidē bez traucējumiem un manipulācijām.
Priekšrocības-
Var iedvesmot idejas turpmākajiem pētījumiem
-
Iespēja, ja laboratorijas eksperiments nav pieejams
-
Skatīt mainīgos dabiskā vidē
-
Tas var būt laikietilpīgs un dārgs
-
Svešus mainīgos nevar kontrolēt
-
Nav mainīgo lielumu zinātniskas kontroles
-
Subjekti var rīkoties citādi, ja apzinās, ka tiek novēroti
Šī metode ir labi piemērota pētījumiem, kuros pētnieki vēlas redzēt, kā mainīgie izturas dabiskajā vidē vai stāvoklī. Pēc tam no novērojumiem var smelties iedvesmu, lai informētu par turpmākajiem izpētes veidiem.
Dažos gadījumos tā varētu būt vienīgā metode, kas pieejama pētniekiem; piemēram, ja piekļuvi, resursus vai ētiku izslēdz laboratorijas eksperimenti. Varētu būt vēlams, ja vispār nevarat veikt pētījumus, taču metode var būt dārga un parasti prasa daudz laika.
Naturālistisks novērojums pētniekiem rada vairākas problēmas. Pirmkārt, tas neļauj viņiem nekādi kontrolēt vai ietekmēt mainīgos, kā arī nevar mainīt iespējamos ārējos mainīgos.
Tomēr tas nenozīmē, ka pētnieki iegūs ticamus datus, skatoties mainīgos, vai ka viņu apkopotajā informācijā nebūs neobjektivitātes.
Piemēram, mācību priekšmeti var rīkoties citādi, ja zina, ka viņus vēro. Pētnieki, iespējams, nezina, ka viņu novērotā uzvedība ne vienmēr ir subjekta dabiskais stāvoklis (t.i., kā viņi rīkotos, ja nezinātu, ka viņus vēro).
Pētniekiem jāapzinās arī viņu aizspriedumi, kas var ietekmēt subjekta uzvedības novērošanu un interpretāciju.
Aptaujas metode
Aptaujas un anketas ir dažas no visbiežāk izmantotajām psiholoģisko pētījumu metodēm. Aptaujas metode ietver nejaušu dalībnieku izlases aizpildīšanu ar aptauju, testu vai anketu, kas saistīta ar interesējošajiem mainīgajiem lielumiem. Nejauša izlase ir vitāli svarīga aptaujas rezultātu vispārināšanai.
Priekšrocības-
Lēti, viegli un ātri
-
Var savākt lielu datu apjomu īsā laikā
-
Elastīgs
-
Rezultātus var ietekmēt slikti aptaujas jautājumi
-
Rezultātus var ietekmēt nepārstāvoša izlase
-
Rezultātus var ietekmēt dalībnieki
Ja pētniekiem īsā laika posmā jāapkopo liels datu apjoms, visticamāk, aptauja būs ātrākais, vienkāršākais un lētākais variants.
Tā ir arī elastīga metode, jo tā ļauj pētniekiem izveidot datu vākšanas rīkus, kas palīdzēs nodrošināt nepieciešamo informāciju (aptaujas atbildes) no visiem avotiem, kurus viņi vēlas izmantot (nejauša aptaujas dalībnieku izlase).
Aptaujas dati varētu būt rentabli un viegli iegūstami, taču tiem ir savas negatīvās puses. Pirmkārt, dati ne vienmēr ir ticami, īpaši, ja aptaujas jautājumi ir slikti uzrakstīti vai kopējais dizains vai sniegums ir vājš. Datus ietekmē arī specifiskas kļūdas, piemēram, nepārstāvēti vai nepietiekami pārstāvēti paraugi.
Aptauju izmantošana ir atkarīga no dalībniekiem, lai sniegtu noderīgus datus. Pētniekiem jāapzinās konkrētie faktori, kas saistīti ar aptaujā iesaistītajiem cilvēkiem, kas ietekmēs tās iznākumu.
Piemēram, dažiem cilvēkiem varētu būt grūti saprast jautājumus. Persona varētu atbildēt uz noteiktu veidu, kā mēģināt iepriecināt pētniekus vai mēģināt kontrolēt, kā pētnieki viņus uztver (piemēram, mēģināt padarīt sevi "izskatīgāku").
Dažreiz respondenti kļūdainu atmiņu dēļ pat nevar saprast, ka viņu atbildes ir nepareizas vai maldinošas.
Arhīvu izpēte
Daudzu psiholoģisko pētījumu jomās gūst labumu, analizējot pētījumus, kurus jau sen veica citi pētnieki, kā arī vēsturisko ierakstu un gadījumu pētījumu pārskatīšana.
Piemēram, eksperimentā, kas pazīstams kā "Uzbudināmā sirds", pētnieki izmantoja digitalizētus ierakstus, kas satur informāciju par Amerikas pilsoņu kara veterāniem, lai uzzinātu vairāk par posttraumatiskā stresa traucējumiem (PTSS).
Priekšrocības-
Liels datu apjoms
-
Var būt lētāks
-
Pētnieki nevar mainīt dalībnieku uzvedību
-
Var būt neuzticams
-
Iespējams, ka trūkst informācijas
-
Nekontrolē datu vākšanas metodes
Izmantojot ierakstus, datubāzes un bibliotēkas, kas ir publiski pieejamas vai pieejamas caur viņu iestādi, pētnieki, kuriem varētu nebūt daudz naudas, varētu palīdzēt viņu pētniecības centieniem.
Bezmaksas un lēti resursi ir pieejami pētniekiem visos līmeņos, izmantojot akadēmiskās iestādes, muzejus un datu krātuves visā pasaulē.
Vēl viens potenciāls ieguvums ir tas, ka šie avoti bieži sniedz milzīgu datu daudzumu, kas tika savākts ļoti ilgā laika periodā, kas pētniekiem var dot iespēju apskatīt tendences, attiecības un rezultātus, kas saistīti ar viņu pētījumiem.
Kaut arī nespēja mainīt mainīgos var būt dažu metožu trūkums, tā var būt arhīvu pētījumu priekšrocība. Tas nozīmē, ka arī vēsturisku ierakstu vai sen savāktas informācijas izmantošana rada problēmas. Pirmkārt, svarīgas informācijas var nebūt vai tā ir nepilnīga, un daži vecāku pētījumu aspekti pētniekiem var nebūt noderīgi mūsdienu kontekstā.
Galvenais arhīvu pētījumu jautājums ir uzticamība. Pārskatot vecos pētījumus, var būt pieejama maz informācijas par to, kas veica pētījumu, kā tika izstrādāts pētījums, kas piedalījās pētījumā, kā arī par to, kā dati tika savākti un interpretēti.
Pētniekiem var uzrādīt arī ētiskas problēmas - piemēram, vai mūsdienu pētniekiem būtu jāizmanto dati no pētījumiem, kas veikti neētiski vai ar apšaubāmu ētiku?
Korelācijas pētījumu ierobežojumi
Jūs droši vien esat dzirdējis frāzi: "korelācija nav līdzvērtīga cēloņsakarībai". Tas nozīmē, ka, lai gan korelācijas pētījumi var liecināt par sakarību starp diviem mainīgajiem, tas nevar pierādīt, ka viens mainīgais mainīs citu.
Piemēram, pētnieki varētu veikt korelācijas pētījumu, kas vedina domāt, ka pastāv saistība starp akadēmiskajiem panākumiem un cilvēka pašcieņu. Tomēr pētījums nevar pierādīt, ka akadēmiskie panākumi maina cilvēka pašcieņu.
Lai noteiktu, kāpēc pastāv attiecības, pētniekiem būtu jāapsver un jāeksperimentē ar citiem mainīgajiem lielumiem, piemēram, subjekta sociālajām attiecībām, kognitīvajām spējām, personību un sociālekonomisko stāvokli.