5 asis DSM-IV daudzasu sistēmai

Satura rādītājs:

Anonim

Psihiskie traucējumi tiek diagnosticēti saskaņā ar Amerikas Psihiatru asociācijas publicēto rokasgrāmatu ar nosaukumu Psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmata. Diagnoze saskaņā ar šīs rokasgrāmatas ceturto izdevumu, kas bieži tika dēvēta par vienkārši DSM-IV, bija piecas daļas, sauc asis. Katra šīs daudzu asu sistēmas ass sniedza atšķirīgu informāciju par diagnozi.

Izmaiņas ar DSM-5

Kad tika sastādīts piektais izdevums DSM-5, tika noteikts, ka nav zinātniska pamata traucējumu sadalīšanai šādā veidā, tāpēc daudzu asu sistēma tika atcelta. Tā vietā jaunā neaksiālā diagnoze apvieno bijušās I, II un III ass un ietver atsevišķus apzīmējumus informācijas veidam, kas iepriekš būtu iekļuvis IV un V asīs.

DSM-IV asu veidi pēc traucējumiem

I ass sniedza informāciju par klīniskiem traucējumiem. Šeit būtu iekļauti visi garīgās veselības apstākļi, izņemot personības traucējumus vai garīgo atpalicību. Traucējumi, kas būtu pakļauti šai asij, ietver:

  • Traucējumi, kas parasti tiek diagnosticēti zīdaiņa vecumā, bērnībā vai pusaudža gados
  • Delīrijs, demence un amnētiskie un citi kognitīvie traucējumi
  • Psihiski traucējumi vispārēja medicīniska stāvokļa dēļ
  • Ar vielām saistīti traucējumi
  • Šizofrēnija un citi psihotiski traucējumi
  • Garastāvokļa traucējumi
  • Trauksmes traucējumi
  • Somatoformas traucējumi
  • Faktiski traucējumi
  • Disociatīvie traucējumi
  • Seksuālās un dzimuma identitātes traucējumi
  • Ēšanas traucējumi
  • Miega traucējumi
  • Impulsu kontroles traucējumi nav klasificēti citur
  • Pielāgošanās traucējumi
  • Citi apstākļi, kas var būt klīniskās uzmanības centrā

II ass sniedza informāciju par personības traucējumiem un garīgo atpalicību. Traucējumi, kas būtu pakļauti šai asij, ietver:

  • Paranoīds personības traucējums
  • Šizoīdu personības traucējumi
  • Šizotipisks personības traucējums
  • Antisociāla personības traucējumi
  • Robežas personības traucējumi
  • Histrionisks personības traucējums
  • Narcistisks personības traucējums
  • Izvairīšanās no personības traucējumiem
  • Atkarīgās personības traucējumi
  • Obsesīvi-kompulsīvi personības traucējumi
  • Personības traucējumi, kas nav citādi norādīti
  • Garīga atpalicība

III ass sniedza informāciju par visiem esošajiem veselības stāvokļiem, kas varētu ietekmēt pacienta garīgos traucējumus vai to vadību.

IV asi izmantoja, lai aprakstītu psihosociālos un vides faktorus, kas ietekmē cilvēku. Šeit varētu būt iekļauti šādi faktori:

  • Problēmas ar primāro atbalsta grupu
  • Problēmas, kas saistītas ar sociālo vidi
  • Izglītības problēmas
  • Profesionālās problēmas
  • Mājokļa problēmas
  • Ekonomiskās problēmas
  • Problēmas ar piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem
  • Problēmas, kas saistītas ar mijiedarbību ar tiesību sistēmu / noziegumu
  • Citas psihosociālās un vides problēmas

V ass bija vērtēšanas skala, ko sauc par Globālo funkcionēšanas novērtējumu; GAF pakāpās no 0 līdz 100 un piedāvāja veidu, kā vienā skaitā apkopot, cik labi persona kopumā darbojas. Šīs skalas vispārīgs izklāsts būtu šāds:

  • 100: Nav simptomu
  • 90: Minimāli simptomi ar labu darbību
  • 80: Pārejoši simptomi, kas ir paredzamās reakcijas uz psihosociālajiem stresa faktoriem
  • 70: Viegli simptomi vai zināmas grūtības sociālās profesionālās vai skolas darbībā
  • 60: Mēreni simptomi vai mērenas grūtības sociālajā, nodarbošanās vai skolas darbībā
  • 50: Nopietni simptomi vai nopietni traucējumi sociālās profesionālās darbības vai skolas darbībā
  • 40: Zināmi traucējumi realitātes pārbaudēs vai komunikācijā vai nopietni traucējumi vairākās jomās, piemēram, darbā vai skolā, ģimenes attiecībās, spriedumos, domāšanā vai noskaņojumā
  • 30: Uzvedību ievērojami ietekmē maldi vai halucinācijas, vai nopietni komunikācijas vai spriešanas traucējumi, vai nespēja darboties gandrīz visās jomās
  • 20: Zināmas briesmas ievainot sevi vai citus, vai reizēm nespēj uzturēt minimālu personīgo higiēnu vai rupjus traucējumus komunikācijā
  • 10Pastāvīgas briesmas smagi ievainot sevi vai citus vai pastāvīga nespēja uzturēt minimālu personīgo higiēnu vai nopietna pašnāvība, skaidri paredzot nāvi