Uztvere ir pasaules maņu pieredze. Tas ietver gan vides stimulu atpazīšanu, gan darbības, reaģējot uz šiem stimuliem.
Izmantojot uztveres procesu, mēs iegūstam informāciju par vides īpašībām un elementiem, kas ir izšķiroši mūsu izdzīvošanai. Uztvere ne tikai rada mūsu pieredzi par apkārtējo pasauli; tas ļauj mums rīkoties savā vidē.
Kas ir uztvere?
Uztvere ietver piecas maņas; pieskāriens, redze, skaņa, smarža un garša. Tas ietver arī tā saukto propriocepciju, maņu kopumu, kas saistīts ar spēju noteikt ķermeņa stāvokļa un kustību izmaiņas. Tas ietver arī izziņas procesus, kas nepieciešami informācijas apstrādei, piemēram, drauga sejas atpazīšanu vai pazīstamas smaržas noteikšanu.
Uzziniet vairāk par to, kā mēs virzāmies no stimulu noteikšanas vidē līdz faktiskai rīcībai, pamatojoties uz šo informāciju.
Uztveres veidi
Daži no galvenajiem uztveres veidiem ir:
- Vīzija
- Pieskarieties
- Skaņa
- Garša
- Smarža
Ir arī citas maņas, kas ļauj mums uztvert tādas lietas kā līdzsvars, laiks, ķermeņa stāvoklis, paātrinājums un iekšējo stāvokļu uztvere. Daudzi no tiem ir multimodāli un ietver vairāk nekā vienu maņu modalitāti. Sociālā uztvere jeb spēja identificēt un izmantot sociālās norādes par cilvēkiem un attiecībām ir vēl viens svarīgs uztveres veids.
Kā tas strādā
Uztveres process ir darbību secība, kas sākas ar vidi un noved pie tā, ka mēs uztveram stimulu un darbību, reaģējot uz stimulu. Tas notiek nepārtraukti, taču jūs nepavadāt daudz laika, domājot par faktisko process kas notiek, kad jūs uztverat daudzos stimulus, kas jūs ieskauj jebkurā brīdī.
Piemēram, uz tīklenēm krītošās gaismas pārveidošana par faktisko vizuālo attēlu notiek neapzināti un automātiski. Smalkās spiediena izmaiņas pret ādu, kas ļauj sajust, ka objekti notiek bez vienas domas.
Uztvere darbojas kā filtrs, kas ļauj mums pastāvēt un interpretēt pasauli, neapgrūtinot stimulu pārpilnību.
Uztveres procesa soļi
- Vides stimuls
- Apmeklētais stimuls
- Attēls tīklenē
- Transdukcija
- Neironu apstrāde
- Uztvere
- Atzīšana
- Darbība
Uztveres ietekme
Lai redzētu uztveres ietekmi, var būt noderīgi aplūkot procesa darbību. Katrā ziņā tas nedaudz atšķiras. Vizuālās uztveres gadījumā:
- Vides stimuls: Pasaule ir pilna ar stimuliem, kas var piesaistīt uzmanību caur dažādām maņām. Vides stimuls ir viss vidē esošais, ko var uztvert.
- Apmeklētais stimuls: Apmeklētais stimuls ir īpašs objekts vidē, uz kuru tiek vērsta uzmanība.
- Attēls tīklenē: Tas ietver gaismu, kas faktiski iet caur radzeni un zīlīti un nonāk acs lēcā. Radzene palīdz fokusēt gaismu, kad tā nonāk acī, un acs varavīksnene kontrolē skolēnu lielumu, lai noteiktu, cik daudz gaismas ieplūst. Radzene un lēca darbojas kopā, lai projicētu apgrieztu attēlu tīklenē.
- Transdukcija: Pēc tam tīklenes attēls tiek pārveidots par elektriskiem signāliem procesā, kas pazīstams kā transdukcija. Tas ļauj interpretēt vizuālos ziņojumus, kas jāpārsūta uz smadzenēm.
- Neironu apstrāde: Tad elektriskie signāli tiek pakļauti neironu apstrādei. Ceļš, pa kuru seko konkrēts signāls, ir atkarīgs no tā, kāda veida signāls tas ir (t.i., dzirdes signāls vai vizuāls signāls).
- Uztvere: Šajā procesa posmā jūs uztverat stimula objektu vidē. Tieši šajā brīdī jūs apzināti apzināties stimulu.
- Atzīšana: Uztvere nenozīmē tikai apzinātu apzināšanos par stimuliem. Smadzenēm ir nepieciešams arī kategorizēt un interpretēt to, ko jūs jūtat. Spēja interpretēt un piešķirt objektam nozīmi ir nākamais solis, kas pazīstams kā atpazīšana.
- Darbība: Uztveres darbības fāze ietver kāda veida motora aktivitāti, kas notiek, reaģējot uz uztverto un atzīto stimulu. Tas var ietvert lielu darbību, piemēram, skriešanu pret nelaimē nonākušo cilvēku vai kaut ko tik smalku kā acu mirgošanu, reaģējot uz putekļu pūšanu, kas pūš pa gaisu.
Uztveres process ļauj izjust apkārtējo pasauli un mijiedarboties ar to gan atbilstošā, gan jēgpilnā veidā.
Veltiet brīdi pārdomām par visām lietām, ko ikdienā uztverat. Jebkurā brīdī jūs varat redzēt pazīstamus objektus savā vidē, sajust priekšmetu un cilvēku pieskārienu pret savu ādu, sajust mājās gatavotas maltītes aromātu un dzirdēt blakus esošā kaimiņa dzīvoklī skanošo mūzikas skaņu. Visas šīs lietas palīdz veidot jūsu apzinātu pieredzi un ļauj jums mijiedarboties ar apkārtējiem cilvēkiem un objektiem.
Padomi un ieteikumi
Ir dažas lietas, ko varat darīt, kas varētu palīdzēt vairāk uztvert apkārtējā pasaulē vai vismaz koncentrēties uz svarīgām lietām.
- Pievērs uzmanību. Uztvere prasa, lai jūs apmeklētu apkārtējo pasauli. Tas var ietvert visu, ko var redzēt, pieskarties, pagaršot, smaržot vai dzirdēt. Tas var ietvert arī propriocepcijas sajūtu, piemēram, roku un kāju kustības vai ķermeņa stāvokļa maiņu attiecībā pret apkārtējās vides objektiem.
- Nozīmējiet to, ko uztverat. Atpazīšanas posms ir būtiska uztveres sastāvdaļa, jo tas ļauj jums saprast apkārtējo pasauli. Ievietojot objektus jēgpilnās kategorijās, jūs varat saprast un atbilstoši reaģēt.
- Darīt. Uztveres procesa pēdējais posms ietver kādu darbību, reaģējot uz vides stimulu. Tas varētu ietvert dažādas darbības, piemēram, pagriežot galvu tuvākam skatienam vai novēršoties, lai paskatītos uz kaut ko citu.
Iespējamās kļūmes
Uztveres process ne vienmēr norit gludi, un ir vairākas lietas, kas var traucēt uztveri. Uztveres traucējumi ir kognitīvi apstākļi, kurus raksturo traucēta spēja uztvert objektus vai jēdzienus.
Daži traucējumi, kas var ietekmēt uztveri, ir šādi:
- Telpiskie novārtā atstātie sindromi, kas ietver neuzmanību uz stimuliem vienā ķermeņa pusē
- Prosopagnozija, traucējumi, kas apgrūtina seju atpazīšanu
- Afantasija, stāvoklis, kam raksturīga nespēja vizualizēt lietas savā prātā
- Šizofrēnija, kurai raksturīga patoloģiska realitātes uztvere
Dažus no šiem apstākļiem var ietekmēt ģenētika, bet citus - insults vai smadzeņu traumas.
Uztveres vēsture
Interese par uztveri aizsākās seno grieķu filozofu laikos, kuri interesējās par to, kā cilvēki zina pasauli un iegūst sapratni.
Kad psiholoģija parādījās kā atsevišķa zinātne no filozofijas, pētnieki sāka interesēties par to, kā darbojas dažādi uztveres aspekti, jo īpaši krāsu uztvere. Līdztekus notiekošo fizioloģisko pamatprocesu izpratnei psihologus interesēja arī izpratne par to, kā prāts šo uztveri interpretē un organizē. Geštalta psihologi ierosināja holistisku pieeju, norādot, ka summa ir vienāda ar vairāk nekā tās daļu summa.
Kognitīvie psihologi arī ir strādājuši, lai saprastu, kā motivācija un cerības var spēlēt lomu uztveres procesā.
Mūsdienās pētnieki strādā arī, lai izpētītu uztveri neironu līmenī un izpētītu, kā traumas, apstākļi un vielas var ietekmēt uztveri.