Kas ir Groupthink?

Grupu domāšana ir psiholoģiska parādība, kurā cilvēki cenšas panākt vienprātību grupas iekšienē. Daudzos gadījumos cilvēki atstās malā savu personīgo pārliecību vai pieņems pārējās grupas viedokli. Pirmo reizi šo terminu 1972. gadā lietoja sociālais psihologs Ērvings L. Jānis.

Cilvēki, kuri ir pret grupas lēmumiem vai sevišķi svarīgu viedokli kopumā, bieži vien klusē, dodot priekšroku saglabāt mieru, nevis izjaukt pūļa viendabīgumu. Šī parādība var būt problemātiska, taču pat ar labprātīgiem cilvēkiem ir tendence pieņemt neracionālus lēmumus, saskaroties ar milzīgu grupas spiedienu.

Grupas domāšanas pazīmes

Grupu domāšana ne vienmēr var būt viegli pamanāma, taču ir dažas pazīmes, kas liecina, ka tā pastāv. Ir arī dažas situācijas, kad tā var rasties biežāk. Jānis identificēja vairākus dažādus "simptomus", kas norāda uz grupas domu.

Vienprātības ilūzijas liek biedriem ticēt, ka visi ir vienisprātis un jūtas vienādi. Bieži vien ir daudz grūtāk izteikties, ja šķiet, ka visi pārējie grupas dalībnieki atrodas uz vienas lapas.
Neapšaubāmi uzskati mudināt dalībniekus ignorēt iespējamās morālās problēmas un neņemt vērā individuālās un grupas rīcības sekas.
Racionalizēšana neļauj dalībniekiem pārdomāt savu pārliecību un liek ignorēt brīdinājuma zīmes.
Stereotipēšana liek grupas dalībniekiem ignorēt vai pat demonizēt ārpus grupas pārstāvjus, kuri var iebilst pret grupas idejām vai apstrīd tās. Tas liek grupas dalībniekiem ignorēt svarīgas idejas vai informāciju.
Pašcenzūra liek cilvēkiem, kuriem varētu būt šaubas, slēpt savas bailes vai aizdomas. Tā vietā, lai dalītos ar to, ko viņi zina, cilvēki paliek klusi un pieņem, ka grupai ir jāzina vislabāk.
"Mindguards" rīkojieties kā pašieceltie cenzori, lai slēptu problemātisko informāciju no grupas. Tā vietā, lai dalītos ar svarīgu informāciju, viņi klusē vai aktīvi novērš kopīgošanu.
Ievainojamības ilūzijas vadīt grupas dalībniekus būt pārāk optimistiskiem un iesaistīties riska uzņemšanā. Ja neviens nerunā un nepauž alternatīvu viedokli, tas cilvēkiem liek domāt, ka grupai jābūt taisnībai.
Tiešs spiediens Atbilstība bieži tiek uzlikta locekļiem, kuri uzdod jautājumus, un tie, kas apšauba grupu, bieži tiek uzskatīti par nelojāliem vai nodevīgiem.

Kā tas strādā

Kāpēc notiek grupas domāšana? Padomājiet par pēdējo reizi, kad bijāt daļa no grupas, iespējams, skolas projekta laikā. Iedomājieties, ka kāds piedāvā ideju, kas, jūsuprāt, ir diezgan nabadzīga.

Tomēr visi pārējie grupas locekļi piekrīt idejas ierosinātājam, un šķiet, ka grupa ir apņēmusies turpināt šo rīcību. Vai jūs paužat savu viedokli vai vienkārši piekrītat vairākuma viedoklim?

Daudzos gadījumos cilvēki nonāk grupas domās, kad baidās, ka viņu iebildumi var izjaukt grupas harmoniju vai ir aizdomas, ka viņu idejas var likt citiem dalībniekiem tos noraidīt.

Cēloņi

Šo psiholoģisko parādību var ietekmēt vairāki faktori. Daži cēloņi:

Grupas identitāte: Tā mēdz rasties vairāk situācijās, kad grupas dalībnieki ir ļoti līdzīgi viens otram. Ja ir spēcīga grupas identitāte, grupas dalībnieki mēdz uztvert savu grupu kā pareizu vai pārāku, vienlaikus paužot nicinājumu vai noraidījumu pret cilvēkiem ārpus grupas.
Līdera ietekme: Grupu domāšana, visticamāk, notiks arī tad, kad grupai pavēl spēcīgs un harizmātisks līderis.
Zemas zināšanas: Kad cilvēkiem trūkst personisku zināšanu par kaut ko vai viņi uzskata, ka citi grupas locekļi ir kvalificētāki, viņi, visticamāk, iesaistīsies grupas domās.
Stress: Grupas domāšanas biežumu palielina arī situācijas, kurās grupa ir pakļauta ārkārtējam stresam vai pastāv morālas dilemmas.

Veicinošie faktori

Jānis ieteica, ka grupas domāšana parasti ir visizplatītākā apstākļos:

Kad ir augsta saliedētības pakāpe.
Kad pastāv situācijas faktori, kas veicina atlikšanu grupā (piemēram, ārēji draudi, morālas problēmas, grūti lēmumi).
Kad ir strukturāli jautājumi (piemēram, grupas izolācija un objektīvas vadības trūkums).

Grupas domāšanas ietekme

Grupas domāšana var likt cilvēkiem ignorēt svarīgu informāciju un galu galā novest pie sliktiem lēmumiem. Tas var kaitēt pat nelielās situācijās, bet noteiktos apstākļos tam var būt daudz briesmīgākas sekas. Piemēram, medicīniski, militāri vai politiski lēmumi var izraisīt neveiksmīgus rezultātus, ja tos ietekmē grupas domāšanas ietekme.

Parādībai var būt lielas izmaksas. Tie ietver:

Atsevišķu viedokļu un radošās domas apspiešana var izraisīt neefektīvu problēmu risināšanu.
Tas var palīdzēt grupas locekļiem iesaistīties pašcenzūrā. Šī tendence meklēt konsensu galvenokārt nozīmē to, ka grupas dalībnieki var pienācīgi nenovērtēt lēmuma iespējamos riskus un ieguvumus.
Grupu domāšana arī mēdz likt grupas dalībniekiem uztvert grupu kā morāli vai pareizu. Stereotipiski uzskati par citām grupām var veicināt šo neobjektīvo taisnības izjūtu.

Ir svarīgi atzīmēt, ka, lai gan grupas domāšana un atbilstība ir līdzīgi un saistīti jēdzieni, starp šiem diviem ir būtiskas atšķirības. Grupas domāšana ietver lēmumu pieņemšanas procesu.

No otras puses, atbilstība ir process, kurā cilvēki maina paši savas darbības, lai varētu iekļauties noteiktā grupā. Atbilstība dažkārt var izraisīt grupas domas, taču tas ne vienmēr ir motivējošais faktors.

Iespējamās kļūmes

Lai gan grupas domāšana var radīt vienprātību, tā pēc definīcijas ir negatīva parādība, kuras rezultātā tiek pieļauta nepareiza vai neinformēta domāšana un lēmumu pieņemšana. Dažas no problēmām, ko tā var izraisīt, ir:

Aklums pret potenciāli negatīviem rezultātiem
Nespēja uzklausīt cilvēkus ar atšķirīgu viedokli
Radošuma trūkums
Sagatavošanās trūkums, lai tiktu galā ar negatīviem rezultātiem
Svarīgas informācijas ignorēšana
Nespēja redzēt citus risinājumus
Nemeklēju lietas, kuras grupai vēl varētu nebūt zināmas
Pakļaušanās autoritātei bez šaubām
Pārliecība par lēmumiem
Pretošanās jaunai informācijai vai idejām

Grupas vienprātība var ļaut grupām ātri un efektīvi pieņemt lēmumus, izpildīt uzdevumus un pabeigt projektus, taču pat vis harmoniskākās grupas var gūt labumu no dažiem izaicinājumiem. Atrodot veidus, kā samazināt grupas domu, var uzlabot lēmumu pieņemšanu un nodrošināt draudzīgas attiecības grupas iekšienē. .

Padomi, kā izvairīties no grupas domāšanas

Ir dažas darbības, kuras grupas var veikt, lai samazinātu šo problēmu. Pirmkārt, vadītāji var dot grupas dalībniekiem iespēju izteikt savas idejas vai iebilst pret jau ierosinātajām idejām.

Var būt noderīga arī dalībnieku sadalīšana mazākās neatkarīgās komandās. Šeit ir vēl dažas idejas, kas varētu palīdzēt novērst grupas domas.

Sākotnēji grupas vadītājam, piešķirot uzdevumus, vajadzētu izvairīties izteikt savu viedokli vai vēlmes. Dodiet cilvēkiem laiku vispirms izdomāt savas idejas.
Piešķiriet vismaz vienam indivīdam "velna aizstāvja" lomu.
Apspriediet grupas idejas ar ārēju locekli, lai iegūtu objektīvu viedokli.
Mudiniet grupas dalībniekus palikt kritiskiem. Neatbaidiet domstarpības vai izaicinājumus valdošajam viedoklim.
Pirms lieliem lēmumiem vadītājiem jāorganizē "otrās iespējas" sanāksme, kurā dalībniekiem ir iespēja paust visas atlikušās šaubas.
Apbalvojiet radošumu un dodiet grupas dalībniekiem regulāras iespējas dalīties savās idejās un domās.

Ir pierādīts, ka grupas locekļu dažādība arī veicina lēmumu pieņemšanu un mazina domas par grupu.

Ja cilvēkiem grupās ir atšķirīga izcelsme un pieredze, viņi labāk spēj celt galdā dažādas perspektīvas, informāciju un idejas. Tas uzlabo lēmumus un padara mazāk ticamu, ka grupas iekritīs grupas domāšanas modeļos.