Sociālā psiholoģija ir psiholoģijas nozare, kas nodarbojas ar to, kā sociālā ietekme ietekmē to, kā cilvēki domā, jūtas un rīkojas. Veidam, kādā mēs sevi uztveram attiecībā pret pārējo pasauli, ir svarīga loma mūsu izvēlēs, uzvedībā un uzskatos. Un otrādi, citu cilvēku viedokļi ietekmē arī mūsu uzvedību un to, kā mēs sevi vērtējam.
Izpratne par sociālo psiholoģiju var būt noderīga daudzu iemeslu dēļ. Pirmkārt, mēs varam labāk saprast, kā grupas ietekmē mūsu izvēli un rīcību. Ir daži sociālās uzvedības pamataspekti, kuriem ir liela loma mūsu darbībās un kā mēs sevi redzam.
Sociālā uzvedība ir orientēta uz mērķi
Mūsu mijiedarbība kalpo mērķiem vai piepilda vajadzības. Daži kopīgi mērķi vai vajadzības ietver vajadzību pēc sociālajām saitēm, vēlmi izprast sevi un citus, vēlmi iegūt vai saglabāt statusu vai aizsardzību un nepieciešamību piesaistīt pavadoņus.
Cilvēku uzvedību bieži vada vēlme izpildīt šīs vajadzības. Cilvēki meklē draugus un romantiskus partnerus, cenšas iegūt sociālo statusu un mēģina izprast motivāciju, kas virza citu cilvēku uzvedību.
Situācijas palīdz noteikt rezultātu
Daudzos gadījumos cilvēki uzvedas ļoti atšķirīgi atkarībā no situācijas. Lai pilnībā saprastu, kāpēc cilvēki dara to, ko viņi dara, ir svarīgi aplūkot individuālās īpašības, situāciju un kontekstu, kā arī visu šo mainīgo mijiedarbību.
Piemēram, kāds, kurš parasti ir kluss un atturīgs, var kļūt daudz izveicīgāks, ja viņš tiek ieņemts kāda veida līdera lomā. Cits piemērs ir tas, kā cilvēki dažkārt grupās izturas savādāk, nekā rīkotos paši. Vides un situācijas mainīgajiem ir svarīga loma, un tie spēcīgi ietekmē mūsu uzvedību.
Sociālā psiholoģija ļauj mums vairāk novērtēt to, kā mūsu sociālā uztvere ietekmē mijiedarbību ar citiem cilvēkiem.
Sociālās situācijas veido paškoncepciju
Mūsu sociālā mijiedarbība palīdz veidot mūsu priekšstatu un uztveri. Viena no paškoncepcijas veidošanas metodēm ir reflektētais vērtēšanas process, kurā mēs iztēlojamies, kā citi cilvēki mūs redz. Vēl viena metode ir sociālās salīdzināšanas process, kurā mēs apsveram, kā mēs salīdzinām ar citiem mūsu vienaudžu grupas cilvēkiem.
Dažreiz mēs veicam sociālo augšupejošu salīdzinājumu, kur mēs sevi vērtējam pret cilvēkiem, kuriem kaut kādā ziņā ir labāk nekā mums. Citos gadījumos mēs varētu iesaistīties lejupvērstā sociālā salīdzinājumā, kur mēs salīdzinām savas spējas ar citu, kas ir mazāk spējīgas, spējām.
Mēs analizējam citu uzvedību
Viena izplatīta parādība ir cerību apstiprinājums, kad mums ir tendence ignorēt negaidītus atribūtus un meklēt pierādījumus, kas apstiprina mūsu iepriekš pastāvošo pārliecību par citiem. Tas palīdz vienkāršot mūsu pasaules uzskatu, bet tas arī izkropļo mūsu uztveri un var veicināt stereotipu veidošanu.
Ja jūs sagaidāt, ka cilvēki izturēsies noteiktā veidā, varat meklēt piemērus, kas apstiprina jūsu pārliecību, vienlaikus ignorējot pierādījumus, kas ir pretrunā ar jūsu esošajiem uzskatiem.
Mēs ticam, ka uzvedība atspoguļo personību
Vēl viena ietekme uz mūsu uztveri par citiem cilvēkiem izskaidrojama ar korespondentu secinājumu teoriju. Tas notiek, kad mēs secinām, ka citu cilvēku rīcība un uzvedība atbilst viņu nodomiem un personībai. Piemēram, ja mēs redzam sievieti, kas palīdz vecāka gadagājuma cilvēkiem šķērsot ielu, mēs varētu pieņemt, ka viņa ir labsirdīga. Kaut arī uzvedība var būt informatīva, tā var būt arī maldinoša.
Ja mums ir ierobežota mijiedarbība ar kādu, uzvedība, kuru mēs redzam, var būt netipiska vai izraisīta konkrētās situācijas, nevis personas svarīgāko dispozīcijas īpašību dēļ. Iepriekšējā piemērā sieviete, iespējams, palīdz vecāka gadagājuma cilvēkiem tikai tāpēc, ka viņa ir bijusi nodarbināta to darīt, nevis savas sirds laipnības dēļ.
Vārds no Verywell
Uzzinot vairāk par sociālo psiholoģiju, varat bagātināt izpratni par sevi un apkārtējo pasauli. Uzzinot vairāk par to, kā cilvēki vērtē citus, kā viņi uzvedas grupās un kā veidojas attieksme, jūs varat gūt lielāku atzinību par to, kā sociālās attiecības ietekmē indivīda darbību.