Iegūtais optimisms ietver spēju attīstīt pasauli no pozitīva viedokļa attīstīšanu. To bieži kontrastē ar iemācīto bezpalīdzību. Izaicinot negatīvās pašrunas un nomainot pesimistiskās domas ar pozitīvākām, cilvēki var uzzināt, kā kļūt optimistiskākiem.
Optimisma priekšrocības
Kļūstot par optimistiskāku cilvēku, ir vairākas priekšrocības. Dažas no daudzajām optimisma priekšrocībām, kuras pētnieki ir atklājuši, ir:
- Labāki veselības rezultāti: 83 pētījumu meta-analīze atklāja, ka optimismam bija nozīmīga loma sirds un asinsvadu slimību, vēža, sāpju, fizisko simptomu un mirstības rādītājos.
- Labāka garīgā veselība: Optimisti ziņo par augstāku labklājības līmeni nekā pesimisti. Pētījumi arī liecina, ka iemācīto optimisma metožu mācīšana var ievērojami mazināt depresiju.
- Augstāka motivācija: Kļūšana optimistiskāk var arī palīdzēt saglabāt motivāciju, tiecoties sasniegt mērķus. Piemēram, mēģinot zaudēt svaru, pesimisti varētu atteikties, jo uzskata, ka diētas nekad nedarbojas. Savukārt optimisti, visticamāk, koncentrēsies uz pozitīvām izmaiņām, kuras viņi var veikt, kas viņiem palīdzēs sasniegt savus mērķus.
- Ilgāks mūžs: Pētījumi ir parādījuši, ka optimistiski cilvēki mēdz dzīvot ilgāk nekā pesimisti.
- Zemāks stresa līmenis: Optimisti ne tikai izjūt mazāk stresa, bet arī labāk tiek ar to galā. Viņi mēdz būt izturīgāki un ātrāk atgūties no neveiksmēm. Tā vietā, lai negatīvie notikumi viņus pārņemtu un atturētu, viņi koncentrējas uz pozitīvu izmaiņu veikšanu, kas uzlabos viņu dzīvi.
Vienā pētījumā bērni ar depresijas riska faktoriem tika iekļauti apmācības programmā, kur viņiem mācīja prasmes, kas saistītas ar iemācīto optimismu.
Pētījuma rezultāti atklāja, ka bērniem ar riska faktoriem pēc divu gadu novērošanas daudz biežāk bija vidēji smagas vai smagas depresijas simptomi. Tomēr tiem, kas bija apguvuši iemācītu optimismu, bija puse reižu lielāka iespējamība attīstīt šādus depresijas simptomus.
Optimisms pret pesimismu
Pesimisti mēdz uzskatīt, ka sliktām lietām vienkārši jānotiek, ka viņi ir pie vainas un ka negatīvie rezultāti būs pastāvīgi. Savukārt optimisti sagaida, ka ar viņiem notiks kas labs. Viņi mēdz uztvert neveiksmes kā pagaidu notikumus, ko izraisa apstākļi. Tā vietā, lai atteiktos vai justos bezpalīdzīgs neveiksmes priekšā, optimisti to uzskata par izaicinājumu, kuru var pārvarēt vai novērst.
Optimistiem un pesimistiem ir tendence atšķirties pēc skaidrojošā stila vai no tā, kā viņi izskaidro viņu dzīvē notiekošos notikumus. Galvenās atšķirības šajos skaidrojošajos stilos parasti ir vērstas uz:
- Pastāvīgums: Optimisti sliktos laikus mēdz uzskatīt par īslaicīgiem. Tāpēc viņi mēdz arī labāk atspēlēties pēc neveiksmēm vai neveiksmēm. Pesimisti biežāk negatīvos notikumus redz kā pastāvīgus un nemainīgus. Tāpēc viņi, visticamāk, atsakās, kad viss kļūst sarežģīts.
- Personalizēšana: Kad kaut kas noiet greizi, optimisti mēdz vainot ārējos spēkus vai apstākļus. Savukārt pesimisti, visticamāk, vaino sevi par neveiksmīgajiem notikumiem viņu dzīvē. Tajā pašā laikā optimisti mēdz uzskatīt, ka labi notikumi ir viņu pašu pūliņu rezultāts, savukārt pesimisti sasaista labus rezultātus ar ārējām ietekmēm.
- Caurlaidība: Kad optimisti piedzīvo neveiksmes vienā jomā, viņi neļauj tai ietekmēt viņu uzskatus par viņu spējām citās jomās. Tomēr pesimisti uzskata, ka neveiksmes ir visaptverošākas. Citiem vārdiem sakot, ja viņiem neizdodas viena lieta, viņi tic, ka viņiem viss neizdosies.
Pētījumi atklāja, ka pesimistiem ir tendence būt mazākumā. Lielākā daļa cilvēku (aplēses svārstījās no 60 līdz 80 procentiem) dažādā mērā mēdz būt optimisti.
Optimisma izcelsme
Iegūtais optimisms ir jēdziens, kas parādījās salīdzinoši jaunajā psiholoģijas nozarē, kas pazīstama kā pozitīvā psiholoģija. Mācītu optimismu ieviesa psihologs Martins Seligmans, kurš tiek uzskatīts par pozitīvās psiholoģijas kustības tēvu.
Pēc Seligmana domām, optimisma mācīšanās process ir svarīgs veids, kā palīdzēt cilvēkiem maksimāli palielināt savu garīgo veselību un dzīvot labāk.
Pats Seligmans ir ierosinājis, lai viņa darbs sākotnēji būtu vērsts uz pesimismu. Kā klīniskais psihologs viņam bija tendence meklēt problēmas un to novēršanu. Tikai tad, kad draugs norādīja, ka viņa darbs patiešām ir saistīts ar optimismu, viņš patiesi sāka koncentrēties uz to, kā paņemt to, kas ir labs, un padarīt to vēl labāku.
Iemācījies bezpalīdzību
Seligmana darbs viņa karjeras sākumā bija vērsts uz tā dēvēto iemācīto bezpalīdzību, kas ietver atteikšanos, kad uzskatāt, ka nekas, ko jūs darāt, neko nemainīs.
Skaidrojošajiem stiliem ir nozīme šajā iemācītajā bezpalīdzībā. Tas, kā cilvēki izskaidro lietas, kas ar viņiem notiek, neatkarīgi no tā, vai viņi tos uzskata par ārēju vai iekšēju spēku izraisītiem faktoriem, veicina to, vai cilvēki piedzīvo šo bezpalīdzību vai nē.
Jauns virziens psiholoģijā
Šīs paradigmas maiņas rezultātā Seligmans uzrakstīja grāmatu, kas koncentrējās uz iemācītā optimisma psiholoģiju. Viņa darbs palīdzēja iedvesmot pozitīvas psiholoģijas pieaugumu. Seligmans kļuva par Amerikas Psihologu asociācijas prezidentu, kuru ievēlēja ar lielāko balsojumu APA vēsturē. Viņa gada tēma koncentrējās uz pozitīvās psiholoģijas tēmu.
Viņš uzskatīja, ka psiholoģija bija tikai daļēji izveidojusies. Tur, kur bija pamatots pētījumu un prakses kopums par to, kā ārstēt garīgās slimības, traumas un psiholoģiskās ciešanas, otra puse, kas koncentrējās uz to, kā būt laimīgam un kā dzīvot labu dzīvi, bija tikai sākuma stadijā. Viņš uzskatīja, ka, ja cilvēki var iemācīties kļūt optimistiski, viņi var dzīvot veselīgāk un laimīgāk.
Vai jūs varat uzzināt optimismu?
Lai gan var būt skaidrs, ka optimisms var būt izdevīgs, tad kļūst jautājums, vai cilvēki var iemācīties skatīties pozitīvāk. Vai pat pesimistiskākie cilvēki var pielāgot savu pasaules uzskatu?
Daba pret kopšanu
Pētnieki iesaka, ka optimisma līmeni papildus daļēji iedzimtībai ietekmē arī bērnības pieredze, tostarp vecāku siltums un finansiālā stabilitāte.
Seligmana darbs tomēr liek domāt, ka ir iespējams apgūt prasmes, kas var palīdzēt kļūt par optimistiskāku cilvēku. Sākumā šīs prasmes var apgūt jebkurš, lai cik pesimistiski tās būtu.
Optimālais laiks optimisma attīstīšanai
Seligmana pētījumi liecina, ka var būt izdevīgi mācīt bērnus optimisma prasmes pietiekami vēlu bērnībā, lai bērniem būtu metakognitīvās prasmes domāt par savām domām, bet pirms pubertātes sākuma. Šādu prasmju mācīšana šajā kritiskajā periodā varētu būt atslēga, lai palīdzētu bērniem atvairīt vairākas psiholoģiskas slimības, tostarp depresiju.
ABCDE modelis
Seligmans uzskata, ka ikviens var iemācīties kļūt optimistiskākam. Viņš izstrādāja iemācītu optimisma testu, kas izstrādāts, lai palīdzētu cilvēkiem uzzināt, cik optimistiski viņi ir. Cilvēki, kuri sāk optimistiskāk, var vēl vairāk uzlabot savu emocionālo veselību, savukārt pesimistiskāki var gūt labumu, samazinot izredzes piedzīvot depresijas simptomus.
Seligmana pieeja optimisma apguvei balstās uz Ārona Beka izstrādātajām kognitīvi-uzvedības metodēm un Alberta Elisa radīto racionālo emocionālo uzvedības terapiju. Abas pieejas ir vērstas uz to, lai identificētu pamatā esošās domas, kas ietekmē uzvedību, un pēc tam aktīvi izaicina šādus uzskatus.
Seligmana pieeja ir pazīstama kā apgūtā optimisma "ABCDE" modelis:
- Nelaime: Situācija, kas prasa atbildi
- Ticība: Kā mēs interpretējam notikumu
- Sekas: Veids, kā mēs izturamies, reaģējam vai jūtamies
- Disputācija: Pūles, kuras mēs tērējam, lai argumentētu vai apstrīdētu pārliecību
- Enerģija: Rezultāts, kas rodas, mēģinot apstrīdēt mūsu pārliecību
Lai izmantotu šo modeli, lai iemācītos būt optimistiskākam. Šeit ir daži piemēri.
Nelaime
Padomājiet par nesenām grūtībām, ar kurām esat saskāries. Tas varētu būt kaut kas saistīts ar jūsu veselību, ģimeni, attiecībām, darbu vai jebkādu citu izaicinājumu, kas jums varētu rasties.
Piemēram, iedomājieties, ka nesen sākāt jaunu vingrojumu plānu, taču jums ir grūtības ar to pieturēties.
Ticība
Kad domājat par šīm likstām, pierakstiet domu veidu, kas valda jūsu prātā. Esiet tik godīgs, cik vien iespējams, un nemēģiniet cukurēt vai rediģēt savas jūtas.
Iepriekšējā piemērā jūs varētu domāt par tādām lietām kā "Es nepietiekami sekoju treniņu plānam", "Es nekad nespēšu sasniegt savus mērķus" vai "Varbūt es neesmu pietiekami spēcīgs, lai sasniegtu savus mērķus . "
Sekas
Apsveriet, kādas sekas un uzvedība parādījās no pārliecībām, kuras ierakstījāt 2. solī. Vai šādas pārliecības rezultātā tika panākta pozitīva rīcība vai tā liedza jums sasniegt savus mērķus?
Mūsu piemērā jūs varētu ātri saprast, ka izteiktie negatīvie uzskati apgrūtināja pieturēties pie treniņu plāna. Varbūt jūs sākāt vairāk izlaist treniņus vai mazāk pielikt pūles, dodoties uz sporta zāli.
Strīds
Apstrīdi savu pārliecību. Padomājiet par savu pārliecību, sākot ar 2. darbību, un meklējiet piemērus, kas pierāda šo pārliecību par nepareizu. Meklējiet piemēru, kas apstrīd jūsu pieņēmumus.
Piemēram, jūs varētu apsvērt visas reizes, kad esat veiksmīgi pabeidzis treniņu. Vai pat citreiz, kad esat izvirzījis mērķi, strādājis tā virzienā un beidzot to sasniedzis.
Enerģija
Apsveriet, kā jūs jūtaties tagad, kad esat apstrīdējis savus uzskatus. Kā jūs sajutāt, apstrīdot savu agrāko pārliecību?
Padomājis par reizēm, kad esat smagi strādājis, lai sasniegtu savu mērķi, jūs varat palikt jūtams vairāk enerģijas un motivācijas. Tagad, kad esat redzējis, ka tas nav tik bezcerīgi, kā jūs iepriekš uzskatījāt, jūs, iespējams, iedvesmosiet turpināt strādāt pie saviem mērķiem.
Optimisma mācīšanās var aizņemt laiku
Atcerieties, ka tas ir nepārtraukts process, kuru jums var nākties bieži atkārtot. Kad esat nonācis izaicinājuma priekšā, mēģiniet izpildīt šīs darbības. Galu galā jums būs vieglāk identificēt pesimistiskos uzskatus un apstrīdēt savas negatīvās domas. Šis process var arī palīdzēt jums aizstāt savas negatīvās domas un pievērsties izaicinājumiem ar lielāku optimismu.
Kritika un iespējamās kļūmes
Daži kritiķi ir apgalvojuši, ka dažas apgūtās optimisma apmācības programmas ir mazāk saistītas ar cilvēku mācīšanu kļūt optimistiskākām un vairāk par pesimisma mazināšanu. Citi pētnieki uzskata, ka skaidrojošajiem stiliem patiesībā var būt mazāk sakara ar optimismu, nekā tika uzskatīts iepriekš.
Citi pētījumi arī liecina, ka optimismam varētu būt arī negatīva puse. Piemēram, toksiskā pozitivitāte, kas pozitīvu domāšanu noved līdz vispārēji ekstrēmai situācijai, faktiski var kaitēt cilvēkiem, kuriem ir grūti laiki
Cilvēki, kuri ir pārāk un varbūt nereāli optimistiski, var būt pakļauti arī narcismam. Optimisma aizspriedumu dēļ cilvēki var arī riskēt veselīgi un rīkoties riskanti, jo viņi nenovērtē savu bīstamības līmeni.
Kaut arī daži pētījumi ir norādījuši uz iespējamām pārāk optimistiskām kļūmēm, lielākā daļa pētījumu ir atbalstījuši ideju, ka starp optimismu un vispārējo veselību pastāv pozitīva saikne. Piemēram, optimisms ir prognoze labākai fiziskajai veselībai, cilvēkiem pieaugot.
Vārds no Verywell
Iespējams, ka optimismu visvairāk uzmundrina tas, ka tas ietver prasmes, kuras var apgūt un pielietot praksē. Galu galā iemācītais optimisms ir kaut kas vairāk nekā tikai labsajūtas uzlabošana vai tādu psiholoģisko kaiteņu novēršana kā depresija vai zems pašvērtējums.
Seligmans iesaka, ka tas var būt arī ceļš, kā atrast savu dzīves mērķi. "Optimismam ir nenovērtējama nozīme jēgpilnā dzīvē. Ar stingru pārliecību par pozitīvu nākotni jūs varat nodoties kalpošanai tam, kas ir lielāks nekā jūs," viņš skaidro.