Kas veido mūsu attieksmi? Kāpēc daži cilvēki ir tik lieli līderi? Kā attīstās aizspriedumi un kā mēs to varam pārvarēt? Šie ir tikai daži no lielajiem jautājumiem, kas interesē sociālo psiholoģiju. Sociālie psihologi risina jautājumus, kas var būtiski ietekmēt indivīda veselību un labklājību, sākot no iebiedēšanas uzvedības izpratnes līdz analīzei, kāpēc cilvēki dažkārt nespēj palīdzēt grūtībās nonākušiem cilvēkiem.
Kas ir sociālā psiholoģija?
Pēc psihologa Gordona Allporta teiktā, sociālā psiholoģija izmanto zinātniskas metodes, "lai saprastu un izskaidrotu, kā indivīdu domas, jūtas un uzvedību ietekmē citu cilvēku faktiskā, iedomātā vai netiešā klātbūtne." Būtībā sociālā psiholoģija ir saprast, kā katra cilvēka individuālo uzvedību ietekmē sociālā vide, kurā šī uzvedība notiek.
Jūs droši vien jau saprotat, ka citi cilvēki var dramatiski ietekmēt jūsu rīcību un izdarītās izvēles. Apsveriet, kā jūs varētu uzvesties situācijā, ja jūs visi būtu vieni, salīdzinot ar to, ja telpā būtu citi cilvēki.
Jūsu pieņemtie lēmumi un uzvedība var būt atkarīga ne tikai no klātesošo cilvēku skaita, bet arī no tā, kas tieši jūs esat. Piemēram, jūs, iespējams, izturaties daudz savādāk, atrodoties tuvu draugu lokā, nekā jūs darītu kolēģu vai darba vadītāju grupā.
Sociālā psiholoģija aptver plašu sociālo tēmu loku, tostarp:
- Grupas uzvedība
- Sociālā uztvere
- Līderība
- Neverbālā uzvedība
- Atbilstība
- Agresija
- Aizspriedumi
Ir svarīgi atzīmēt, ka sociālā psiholoģija nenozīmē tikai sociālās ietekmes aplūkošanu. Sociālā uztvere un sociālā mijiedarbība ir būtiska arī sociālās uzvedības izpratnei.
Tas, kā mēs redzam citus cilvēkus (un kā mēs domājam, ka viņi mūs redz), var spēlēt spēcīgu lomu visdažādākajās darbībās un lēmumos. Vienu brīdi padomājiet par to, kā jūs dažreiz publiskā vidē rīkojaties savādāk nekā jūs varētu, ja pats būtu mājās. Mājās jūs varētu būt skaļš un nekārtīgs, savukārt sabiedrībā - daudz savaldīgāks un atturīgāks.
Kāpēc ir šis? Tāpēc, ka apkārtējie cilvēki veido mūsu domas, jūtas, noskaņojumu, attieksmi un uztveri. Citu cilvēku klātbūtne var mainīt mūsu izdarītās izvēles un veicamās darbības.
Kaut arī sociālā psiholoģija mēdz būt akadēmiska joma, sociālo psihologu veiktie pētījumi spēcīgi ietekmē mūsu izpratni par garīgo veselību un labklājību. Piemēram, atbilstības izpēte palīdz izskaidrot, kāpēc pusaudži dažreiz pieliek tik daudz pūļu, lai iekļautos sociālajā grupā, dažkārt kaitējot viņu pašu veselībai un labsajūtai.
Šī izpratne palīdz psihologiem izstrādāt sabiedrības veselības programmas un pusaudžu ārstēšanas pieejas. Tas var palīdzēt pusaudžiem pretoties potenciāli kaitīgai uzvedībai, piemēram, smēķēšanai, dzeršanai un vielu lietošanai.
Sociālās psiholoģijas vēsture
Platons atsaucās uz "pūļa prāta" ideju, un tādi jēdzieni kā sociālā loafēšana un sociālā veicināšana tika ieviesti 1800. gadu beigās. Bet tikai pēc Otrā pasaules kara nopietni sāka pētīt sociālo psiholoģiju.
Holokausta šausmas lika pētniekiem pētīt sociālo ietekmi, atbilstību un paklausību. Kas varētu izskaidrot, kāpēc cilvēki piedalījās tik ļaunās darbībās? Vai cilvēki izpildīja pavēles un pakļāvās sociālajam spiedienam, vai darbojās kādi citi spēki? Izpētot šos jautājumus, sociālie psihologi spēja labāk izprast tādu sabiedrības spēku spēku kā autoritāte, atbilstība un paklausība.
Piemēram, sociālais psihologs Stenlijs Milgrams varēja parādīt, cik tālu cilvēki ir gatavi iet, lai paklausītu autoritātēm. Milgrams un viņa kolēģi virknē tagad bēdīgi slavenu eksperimentu pavēlēja pētījuma dalībniekiem nodot, viņuprāt, potenciāli bīstamu šoku citai personai.
Patiesībā satricinājumi nebija reāli, un otrs indivīds tikai izlikās, ka viņu sāp elektriskie impulsi. Bet 65% no tiem, kas piedalījās pētījumā, izraisīja maksimālu šoku tikai tāpēc, ka autoritāte viņiem to lika darīt.
Sociālā psiholoģija visu divdesmito gadsimtu turpina pieaugt, iedvesmojot pētījumus, kas ir veicinājuši mūsu izpratni par sociālo pieredzi un uzvedību. Mūsu sociālā pasaule veido tik milzīgu mūsu dzīves daļu, tāpēc nav brīnums, ka šī tēma ir tik aizraujoša daudziem.
Kā sociālā psiholoģija atšķiras no citām disciplīnām
Sociālo psiholoģiju bieži jauc ar tautas gudrību, personības psiholoģiju un socioloģiju. Atšķirībā no tautas gudrības, kas balstās uz anekdotiskiem novērojumiem un subjektīvu interpretāciju, sociālajā psiholoģijā tiek izmantotas zinātniskas metodes un empīriski pētījumi. Pētnieki neveic pieņēmumus par cilvēku uzvedību; viņi izstrādā un veic eksperimentus, kas palīdz norādīt attiecības starp dažādiem mainīgajiem.
Personības psiholoģija koncentrējas uz individuālām īpašībām, īpašībām un domām. Sociālā psiholoģija ir vērsta uz situācijām. Sociālos psihologus interesē sociālās vides un grupu mijiedarbības ietekme uz attieksmi un uzvedību.
Visbeidzot, ir svarīgi nošķirt sociālo psiholoģiju no socioloģijas. Lai gan starp abiem ir daudz līdzību, socioloģija mēdz skatīties uz sociālo uzvedību un ietekmēm ļoti plašā līmenī. Sociologus interesē institūcijas un kultūras, kas ietekmē cilvēku uzvedību.
Tā vietā psihologi koncentrējas uz situācijas mainīgajiem lielumiem, kas ietekmē sociālo uzvedību. Lai gan psiholoģija, gan socioloģija abas pēta līdzīgas tēmas, viņi uz šiem jautājumiem raugās no dažādām perspektīvām.
Vārds no Verywell
Kas padara sociālo psiholoģiju par tik svarīgu tēmu? Sociālie psihologi koncentrējas uz sabiedrības problēmām, kas spēcīgi ietekmē individuālo labklājību, kā arī visas sabiedrības veselību kopumā, tostarp tādas problēmas kā vielu lietošana, noziedzība, aizspriedumi, vardarbība ģimenē, sabiedrības veselība, iebiedēšana un agresija.
Sociālie psihologi parasti nestrādā tieši garīgās veselības jomā, taču viņu pētījumu rezultāti ietekmē to, kā garīgās veselības speciālisti izturas pret uzvedību, kuru ietekmē sociālie faktori. Piemēram, sabiedrības veselības programmas bieži balstās uz pārliecināšanas paņēmieniem, kurus identificējuši sociālie psihologi, lai mudinātu cilvēkus rīkoties veselīgi, izvairoties no potenciāli bīstamas.