Psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmatu (DSM) publicē Amerikas Psihiatru asociācija, un to izmanto psihiatri, klīniskie psihologi un citi garīgās veselības speciālisti, lai diagnosticētu garīgos traucējumus. Pirmais DSM izdevums tika publicēts 1952. gadā. Kaut arī starpposma gados tas ir daudzkārt pārskatīts, tas joprojām ir galīgais teksts par garīgiem traucējumiem.
Šodienas diagnostikas rokasgrāmatas DSM-5 versija tika publicēta 2013. gada maijā, un tajā aprakstīti daudzi dažādi traucējumi, tostarp depresijas garastāvokļa traucējumi, bipolāri un saistīti traucējumi, trauksmes traucējumi, barošanas un ēšanas traucējumi un vielu lietošanas traucējumi.
Neskatoties uz traucējumu skaitu, kas iekļauts DSM-5, joprojām ir daži, kurus nevar atrast rokasgrāmatā. Daži apstākļi, lai arī tos joprojām diagnosticē ārsti un psihiatri, DSM-5 formāli netiek atzīti par atšķirīgiem traucējumiem.
Nosacījumi nav uzskaitīti
Lai gan DSM satur lielu skaitu traucējumu, tas ne vienmēr ir pilnīgs visu iespējamo nosacījumu saraksts. Daži no nosacījumiem, kas pašlaik nav atzīti DSM-5, ietver:
- Ortoreksija
- Dzimumatkarība
- Vecāku atsvešināšanās sindroms
- Izvairīšanās no patoloģiskas prasības
- Atkarība no interneta
- Sensorās apstrādes traucējumi
- Misofonija
Kāpēc daži nosacījumi ir uzskaitīti DSM, bet citi nav? Daudzos gadījumos tas attiecas uz pieejamo pētījumu apjomu par aizdomām par traucējumiem.
Piemēram, lai arī interneta atkarība ir ierosinātā diagnoze, joprojām pastāv daudz diskusiju par to, vai tā jāuzskata par diskrētu stāvokli vai arī tā var būt citu traucējumu izpausme. Daži eksperti apgalvo, ka atkarībai no interneta ir raksturīgi daudzi simptomi, kas saistīti ar citiem ar vielu un atkarību saistītiem traucējumiem, kurus atzīst DSM, tostarp pārmērīga lietošana, negatīvas sekas, kas saistītas ar lietošanu, atteikšanos un toleranci.
Citi uzskata, ka ir pāragri uzskatīt to par atšķirīgu diagnozi un ka pats termins "atkarība" ir pārmērīgi izmantots. "Ja katra iepriecināta tieksme no heroīna līdz dizaineru rokassomām ir" atkarības "simptoms, tad šis termins izskaidro visu un neko," atzīmēja viens komentētājs.
DSM uzskaitītajiem apstākļiem parasti ir ilga pētījumu vēsture ar daudziem empīriskiem datiem par simptomiem, izplatību un ārstēšanu, lai atbalstītu to iekļaušanu. Attiecībā uz daudziem ierosinātajiem traucējumiem, kas trūkst DSM, šī pētījuma vienkārši nav, vismaz vēl nav.
Ortoreksija kā piemērs
Apsveriet stāvokli ortoreksija. Termins ortoreksija pirmo reizi tika izveidots 90. gadu beigās, un to parasti definē kā apsēstību ar veselīgu uzturu. Saskaņā ar ierosinātajiem diagnostikas kritērijiem, ko iesniedzis ārsts, kurš pirmo reizi identificēja šo stāvokli, ortoreksijas simptomi ietver nodarbošanos ar ierobežojošu diētu, kas paredzēta optimālas veselības sasniegšanai.
Šādi uztura ierobežojumi bieži ietver visu pārtikas grupu izslēgšanu vai ierobežošanu. Ja tiek pārkāpti šie pašnoteiktie noteikumi, cilvēkam var rasties ārkārtīgas trauksmes, kauna un bailes no slimībām. Šādi simptomi var izraisīt nopietnu svara zudumu, nepietiekamu uzturu, stresu un ķermeņa tēla problēmas.
Bet jūs neatradīsit šos simptomus, kas apspriesti DSM-5. Tas ir tāpēc, ka ortoreksija DSM netiek atzīta par oficiālu traucējumu. Kāpēc ir šis?
Ortoreksija ir salīdzinoši jauna etiķete, ko pielieto stāvoklim, kas nav saņēmis milzīgu pētījumu apjomu. Dr Stīvens Bratmans, ārsts, kurš sākotnēji ierosināja šo nosacījumu, neuzskatīja to par nopietnu diagnozi, līdz atklāja, ka cilvēki ne tikai identificējas ar piedāvāto diagnozi, bet arī daži no tā faktiski var mirst.
Kaut arī trūkst empīrisku pētījumu par ortoreksijas simptomiem un izplatību, Dr Bratman un citi norāda, ka ir pietiekami daudz anekdotisku pierādījumu, lai veicinātu turpmāku izpēti un iespējamu apsvēršanu kā atsevišķu stāvokli.
Kā jauni traucējumi to padara DSM
Tātad, ko meklē DSM komiteja, nosakot, kuri traucējumi jāiekļauj diagnostikas rokasgrāmatā?
Rokasgrāmatas pārskatīšanu ietekmē jaunākie neirozinātnes pētījumi, problēmas, kas tika identificētas rokasgrāmatas iepriekšējā versijā, un vēlme labāk saskaņot rokasgrāmatu ar jaunāko Starptautiskās slimību klasifikācijas (ICD) versiju.
Pārskatīšanas sākumā vairāk nekā 400 eksperti no dažādām jomām, tostarp psihiatrijas, psiholoģijas, epidemioloģijas, primārās aprūpes, neiroloģijas, pediatrijas un pētniecības, piedalījās vairākās starptautiskās konferencēs, kuru rezultātā tika izveidotas monogrāfijas, kas paredzētas, lai palīdzētu informēt DSM -5 Darba grupa, izstrādājot priekšlikumus izmaiņām diagnostikas rokasgrāmatā.
Kad ir ierosināts iekļaut traucējumu, komiteja pārskata esošos stāvokļa pētījumus un var pat pasūtīt pētījumus, lai turpinātu ierosinātā traucējuma izpēti. Tad galu galā lēmumu pieņem DSM darba grupa.
Jaunu traucējumu pievienošanas process nav bez pretrunām. Saskaņā ar vienu pētījumu vairāk nekā pusei ekspertu, kas bija atbildīgi par DSM-IV sastādīšanu, bija finansiālas saites ar farmācijas nozari. Šādi sakari apgrūtina kritiķus, kuri uzskata, ka dažu traucējumu iekļaušana var būt vairāk saistīta ar viņu potenciālu radīt lielus dolārus zāļu uzņēmumiem.
Tādi traucējumi kā ģeneralizēts trauksmes un sociālās trauksmes sindroms, ko šie kritiķi uzlādē, var būt vismaz daļēji, jo tie mudina izrakstīt augstas peļņas antidepresantus un trauksmes līdzekļus.
Ko darīt, ja jums ir stāvoklis, kas nav DSM-5?
Tātad, ko tas nozīmē cilvēkiem, kuriem ir tādas slimības simptomi, kas nav atzīta oficiālajā diagnostikas rokasgrāmatā? Dažiem tas var nozīmēt atšķirību starp ārstēšanu ar garīgo veselību un iespēju nepieļaut aprūpi. DSM palīdz ārstiem, ārstiem un psihiatriem nodrošināt kopīgu valodu, lai apspriestu garīgos traucējumus, taču tai ir arī svarīga loma apdrošināšanas atlīdzināšanā.
Diagnoze bieži ir nepieciešama, lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzību par garīgās veselības pakalpojumiem. Dažos gadījumos pacienti var maksāt par ārstēšanu tikai tad, ja saņem diagnozi, ko atzinusi DSM-5.
Dažiem viņu stāvokļa neredzēšana DSM-5 var izraisīt atsvešinātības sajūtu. Lai gan ir cilvēki, kuriem garīgo apstākļu marķējums šķiet ierobežojošs un pārlieku stigmatizējošs, citi uzskata, ka tas ir noderīgi un uzskata, ka iekļaušana DSM nozīmē, ka medicīnas aprindas atpazīst viņu simptomus. Oficiāla diagnoze piedāvā cerību šiem pacientiem, kuri beidzot var sajust, ka ir atraduši ne tikai paskaidrojumu, kas izskaidro viņu simptomus, bet arī iespēju veiksmīgi tikt galā ar saviem traucējumiem vai atgūties no tiem.
Izmaiņas DSM jaunākajā versijā
Jaunākajā diagnostikas rokasgrāmatas izdevumā daži iepriekš atzīti traucējumi faktiski tika noņemti. Piemēram, Aspergera sindroms DSM-IV tika uzskatīts par atsevišķu diagnozi, bet tas tika absorbēts DSM-5 autisma spektra traucējumu paspārnē. Šis lēmums izraisīja ievērojamas diskusijas, jo daudzi baidījās, ka tas varētu nozīmēt diagnozes zaudēšanu un galu galā izraisīt dažāda veida galveno pakalpojumu zaudēšanu.
Vēl viena izmaiņa bija "citādi nenorādītas" diagnozes noņemšana no DSM-5. Šī diagnoze aptvēra pacientus, kuriem bija daži traucējumu simptomi, bet kas neatbilda pilnam kritēriju kopumam. DSM-5 opcija "nav norādīts citādi" ir vai nu noņemta lielākajai daļai traucējumu kategoriju, vai aizstāta ar "citi norādīti traucējumi" vai "nenoteikti traucējumi".
Simptomi, kas neatbilst atzītu garīgo traucējumu diagnostikas kritērijiem, var ietilpst plašā kategorijā "citi garīgi traucējumi". DSM-5 atzīst četrus šīs kategorijas traucējumus:
- Citi norādīti psihiski traucējumi medicīniska stāvokļa dēļ
- Neprecizēti psihiski traucējumi medicīniska stāvokļa dēļ
- Citi norādīti psihiski traucējumi
- Neprecizēti psihiski traucējumi
Kategorija "neprecizēti garīgi traucējumi" visiem kritizēja arī dažus psihiatrus un psihologus par to, ka, viņuprāt, trūkst precizitātes. Vienīgais diagnozes saņemšanas kritērijs ir tāds, ka pacients "neatbilst visiem garīgo traucējumu kritērijiem". Tas, pēc viņu domām, varētu nozīmēt, ka cilvēki nesaņem pareizu un precīzāku diagnozi, kas galu galā var novest pie tā, ka viņi nesaņem atbilstošu ārstēšanu viņu stāvokļa dēļ.
Lai gan daudzi narkotiku lietošanas traucējumi ir atzīti DSM, tie, kas saistīti ar pārtiku, seksu, kofeīnu un internetu, pašreizējā izdevumā nav samazinājuši.
Turpmāko pētījumu nosacījumi
Vai ir kādi citi apstākļi, kas varētu būt pelnījuši turpmāku iekļaušanu DSM? Rokasgrāmatā ir iekļauta arī sadaļa "Turpmāko pētījumu nosacījumi". Lai gan pašreizējā DSM versijā šie nosacījumi nav pieņemami kā atšķirīgi traucējumi, rokasgrāmatā ir atzīts, ka tie prasa turpmāku izmeklēšanu un atkarībā no uzrādītajiem pierādījumiem tos var iekļaut turpmākajos rokasgrāmatas izdevumos.
Šo DSM-5 sadaļu var uzskatīt par gandrīz kaut ko no gaidīšanas saraksta. Pētījumi par šiem apstākļiem pašlaik tiek uzskatīti par ierobežotiem, taču ir ieteicams turpināt pētīt tādas lietas kā izplatība, diagnostikas kritēriji un riska faktori.
Kuri traucējumi pašlaik ir uzskaitīti šajā DSM-5 sadaļā? Pašlaik ir identificēti astoņi dažādi apstākļi, kuriem nepieciešama papildu izpēte:
- Vājināts psihozes sindroms
- Kofeīna lietošanas traucējumi
- Depresijas epizodes ar īslaicīgu hipomaniju
- Neiro-uzvedības traucējumi, kas saistīti ar pirmsdzemdību alkohola iedarbību
- Nensuicīds pašsavainojums
- Interneta spēļu traucējumi
- Pastāvīgi kompleksi sēras traucējumi
- Pašnāvnieciskas uzvedības traucējumi
Ja jums ir domas par pašnāvību, sazinieties ar Nacionālo pašnāvību novēršanas tālruni vietnē 1-800-273-8255 par atbalstu un palīdzību no apmācīta konsultanta. Ja jums vai tuviniekam draud tieša briesmas, zvaniet pa tālruni 911.
Lai iegūtu vairāk garīgās veselības resursu, skatiet mūsu Nacionālo palīdzības līniju datu bāzi.
Lai gan šie nosacījumi pašlaik nevar tikt atzīti par diskrētiem traucējumiem, tie var kļūt par pilntiesīgām diagnozēm nākamajās DSM versijās.
Ko tālāk? DSM reāllaika atjauninājumi
Viena kritika par DSM ir tāda, ka pati rokasgrāmata bieži neatpaliek no pašreizējiem dažādu traucējumu pētījumiem. Kamēr jaunākais rokasgrāmatas izdevums tika publicēts 2013. gadā, tā priekšgājējam DSM-IV līdz piektā izdevuma izlaišanai bija gandrīz 20 gadu.
Rakstot STAT, psihiatrs Maikls B. Vispirms paskaidro, ka APA mērķis ir atvieglot rokasgrāmatas atjaunināšanu, lai atspoguļotu jaunākos pētījumus un citas izmaiņas psihiatrijas jomā. Pirmais ir APA jaunās DSM vadības komitejas loceklis, kas cer izmantot digitālās publicēšanas tūlītēju labumu, lai DSM būtu jaunāka. Mērķis ir izstrādāt modeli, kas ļauj diagnostikas rokasgrāmatu pastāvīgi uzlabot un balstīt atjauninājumus, pamatojoties uz pamatotiem datiem un empīriskiem pierādījumiem.
To darot, viņi cer, ka DSM nākotne pilnībā atspoguļos zinātniskos sasniegumus ātrāk nekā vecākie pārskatīšanas procesi, kas galu galā palīdzēs psihiatriem, klīniskajiem psihologiem un citiem garīgās veselības aprūpes sniedzējiem labāk apkalpot savus pacientus.
Vārds no Verywell
Kaut arī DSM-5 var neietvert visus iespējamos apstākļus, tas ir svarīgs līdzeklis, lai precīzi diagnosticētu un ārstētu garīgās slimības. Daži nosacījumi, iespējams, pašlaik neparādās rokasgrāmatā, bet tie var mainīties turpmākajos izdevumos, ja pētījums pamato to iekļaušanu.
Ja jums šķiet, ka jums ir traucējumu simptomi, kas var būt vai nav uzskaitīti DSM, konsultējieties ar savu veselības aprūpes sniedzēju, lai saņemtu turpmāku novērtējumu, lai saņemtu diagnozi un ārstēšanu.