Beznosacījuma pozitīvs cieņa ir termins, ko psihologs-psihologs Karls Rodžers lieto, lai aprakstītu tehniku, kas izmantota viņa nedirektīvajā, uz klientu vērstajā terapijā.
Kā tas darbojas? Pēc Rodžersa teiktā, beznosacījumu pozitīva attieksme nozīmē pilnīga cilvēka atbalsta un pieņemšanas parādīšanu neatkarīgi no tā, ko šī persona saka vai dara. Terapeits pieņem un atbalsta klientu neatkarīgi no tā, ko viņi saka vai dara, neradot nosacījumus šai pieņemšanai. Tas nozīmē, ka terapeits atbalsta klientu neatkarīgi no tā, vai viņi pauž "labu" uzvedību un emocijas, vai "sliktu".
Ciešāks skatiens
"Tas nozīmē rūpes par klientu, bet ne īpašumtiesības veidā vai tādā veidā, lai vienkārši apmierinātu paša terapeita vajadzības," paskaidrots Rodžersā 1957. gada rakstā, kas publicēts Konsultāciju psiholoģijas žurnāls."Tas nozīmē rūpes par klientu kā par atsevišķu cilvēku, ar atļauju iegūt savas jūtas, savu pieredzi."
Rodžers uzskatīja, ka terapeitiem ir svarīgi izrādīt beznosacījumu pozitīvu attieksmi pret saviem klientiem. Viņš arī ieteica, ka indivīdiem, kuru dzīvē nav šāda veida cilvēku pieņemšanas, galu galā var būt negatīva pārliecība par sevi.
"Cilvēki arī veicina mūsu izaugsmi, pieņemot un piedāvājot mums to, ko Rodžers sauca par beznosacījuma pozitīvu attieksmi," savā grāmatā skaidro Deivids G. Mejers. Psiholoģija: astotais izdevums moduļos. "Šī ir žēlastības attieksme, attieksme, kas mūs vērtē pat zinot savas neveiksmes. Dziļš atvieglojums ir atteikties no izlikšanās, atzīties sliktākajās izjūtās un atklāt, ka mūs joprojām pieņem. Labā laulībā, tuvā ģimenē, vai tuvu draudzību, mēs varam brīvi būt spontāni, nebaidoties zaudēt citu cilvēku cieņu. "
Beznosacījuma pozitīva attieksme un pašvērtība
Rodžers uzskatīja, ka cilvēkiem ir nepieciešama gan pašvērtība, gan pozitīva attieksme pret citiem cilvēkiem. Liela loma labklājībā ir tam, kā cilvēki domā par sevi un kā viņi sevi vērtē.
Cilvēki ar spēcīgāku pašvērtības izjūtu ir arī pārliecinātāki un motivētāki savu mērķu sasniegšanai un pašrealizācijai, jo uzskata, ka spēj sasniegt savus mērķus.
Pirmajos gados bērni uzzina, ka vecāki un citi ģimenes locekļi viņus mīl un pieņem. Tas veicina pašpārliecinātības un pašvērtības izjūtu. Aprūpes sniedzēju beznosacījumu pozitīva attieksme pirmajos dzīves gados var palīdzēt veicināt pašvērtības sajūtu, kad cilvēki kļūst vecāki.
Cilvēkiem novecojot, lielāka uzmanība citu cilvēku lomai ir cilvēka paštēla veidošanā.
Rodžers uzskatīja, ka tad, kad cilvēki izjūt nosacītu pozitīvu attieksmi, ja apstiprināšana ir atkarīga tikai no indivīda darbības, var rasties neatbilstība. Nesakritība notiek tad, ja cilvēka redzējums par savu ideālo sevi neatbilst reālajā dzīvē pieredzētajam.
Saskanīgiem indivīdiem būs daudz pārklāšanās starp viņu paštēlu un priekšstatu par ideālo sevi. Nesakritīgam indivīdam būs maz pārklāšanās starp viņa vai viņas paštēlu un ideālo sevi.
Rodžers arī uzskatīja, ka beznosacījuma pozitīvas attieksmes saņemšana varētu palīdzēt cilvēkiem atkal kļūt vienotiem. Sniedzot beznosacījumu pozitīvu attieksmi pret saviem klientiem, Rodžers uzskatīja, ka terapeiti varētu palīdzēt cilvēkiem kļūt vienotākiem un sasniegt labāku psiholoģisko labsajūtu.
Pozitīvas prakses piemērošana
Vai tiešām terapeiti var piedāvāt beznosacījumu pozitīvu attieksmi pret katru klientu? Daudzi norāda, ka atbilde ir nē. Tomēr, kā atzīmē Džons un Rita Zommersa-Flanagana, terapeitiem ir iespējams mēģiniet izjust tādu attieksmi pret saviem klientiem. Viņi arī atzīmē, ka šāda pieņemšana nenozīmē visatļautību vai apstiprinājumu visai uzvedībai. Karla Rodžersa meita Natālija Rodžersa vēlāk paskaidroja, ka viņas tēvs uzskatīja, ka, lai arī jebkuras domas un jūtas ir kārtībā, tomēr ne visa izturēšanās ir pieņemama.
Kaut arī beznosacījumu pozitīva attieksme ir uz klientu vērstas terapijas stūrakmens, to ne vienmēr ir viegli īstenot praksē. Iedomājieties situāciju, kurā terapeits strādā ar dzimumnoziedznieku. Viņu grāmatā Konsultāciju un psihoterapijas teorijas kontekstā un praksē, Sommers-Flanagan piedāvā dažus padomus praktizētājiem, kuri sastopas ar tik sarežģītām situācijām. Tā vietā, lai koncentrētos uz pašu uzvedību, autori iesaka pozitīvi ņemt vērā ciešanas un bailes, ko šāda uzvedība varētu radīt.
"Rodžerss stingri ticēja, ka katrs cilvēks ir dzimis ar potenciālu attīstīties pozitīvos, mīlošos veidos," viņi iesaka. "Veicot uz cilvēku vērstu terapiju, jūs kļūstat par viņu nākamo iespēju, iespējams, par viņu pēdējo iespēju, lai jūs laipni uzņemtu, saprastu un pieņemtu. Jūsu pieņemšana var radīt apstākļus, kas nepieciešami pārmaiņām."
Kā darbojas uz klientu vērsta terapija