Izskaidrots kognitīvās attīstības konkrētais darbības posms

Satura rādītājs:

Anonim

Konkrētais darbības posms ir trešais posms Piažetas kognitīvās attīstības teorijā. Šis periods aptver vidējās bērnības laiku - tas sākas apmēram 7 gadu vecumā un turpinās līdz aptuveni 11 gadu vecumam, un to raksturo loģiskās domas attīstība.

Domāšana joprojām mēdz būt ļoti konkrēta, taču bērni šajā attīstības posmā domāšanā kļūst daudz loģiskāki un izsmalcinātāki.

Lai gan tas pats par sevi ir svarīgs posms, tas kalpo arī kā nozīmīga pāreja starp agrākajiem attīstības posmiem un nākamo posmu, kur bērni iemācīsies abstraktāk un hipotētiskāk domāt.

Bērni šajā vecumā kļūst loģiskāki par konkrētām un konkrētām lietām, taču viņi joprojām cīnās ar abstraktām idejām.

Izpratne par loģiku

Pjažets noteica, ka bērni konkrētajā darbības posmā diezgan labi izmantoja induktīvo loģiku (induktīvā spriešana). Induktīvā loģika ietver pāreju no konkrētas pieredzes uz vispārēju principu.

Induktīvās loģikas piemērs būtu pamanīt, ka katru reizi, kad atrodaties ap kaķi, jums ir niezošas acis, iesnas un kakla pietūkums. Pēc šīs pieredzes jūs varētu pamatot, ka jums ir alerģija pret kaķiem.

No otras puses, bērniem šajā vecumā ir grūtības izmantot deduktīvo loģiku, kas ietver vispārēja principa izmantošanu, lai noteiktu konkrēta notikuma iznākumu. Piemēram, bērns varētu uzzināt, ka A = B un B = C, bet viņam joprojām var būt grūti saprast, ka A = C.

Izpratne par atgriezeniskumu

Viena svarīga attīstība šajā posmā ir izpratne par atgriezeniskums vai apziņa, ka darbības var mainīt. Piemērs tam ir spēja mainīt attiecību kārtību starp garīgajām kategorijām.

Atgriezeniskuma piemērs ir tas, ka bērns varētu atpazīt, ka viņa suns ir labradors, ka labradors ir suns un suns ir dzīvnieks.

Citas galvenās īpašības

Vēl viena būtiska attīstība šajā posmā ir izpratne par to, ka tad, kad kaut kas mainās pēc formas vai izskata, tas joprojām ir tāds pats kā jēdziens, kas pazīstams kā saglabāšana. Šajā posmā bērni saprot, ka, ja jūs salaužat konfekšu batoniņu mazākos gabaliņos, tas joprojām ir tāds pats daudzums, kāds bija konfektes laikā. Tas ir kontrasts ar jaunākiem bērniem, kuri bieži uzskata, ka tāda paša daudzuma šķidruma ielešana divās tasītēs nozīmē, ka to ir vairāk.

Piemēram, iedomājieties, ka jums ir divi tieši tāda paša izmēra konfekšu batoniņi. Jūs salauzat vienu konfekšu batoniņu divos vienāda lieluma gabalos, bet otru konfekšu batoniņu - četrās mazākās, bet vienāda lieluma daļās.

Bērns, kurš atrodas konkrētā darbības stadijā, sapratīs, ka abi saldumu batoniņi joprojām ir vienādi, savukārt jaunāks bērns uzskatīs, ka konfekšu batoniņš, kurā ir vairāk gabalu, ir lielāks nekā tas, kurā ir tikai divi gabali.

Bērni kļūst mazāk egocentriski

Konkrēto darbības posmu raksturo arī egocentrisma samazināšanās. Kamēr bērni iepriekšējā attīstības posmā (pirmsoperācijas stadijā) cīnās, lai ņemtu vērā citu perspektīvu, bērni konkrētajā stadijā spēj domāt par lietām tā, kā citi tās redz.

Piemēram, Piažē uzdevumā “Trīs kalnu uzdevums” bērni konkrētā darbības stadijā var aprakstīt, kā kalnu aina izskatītos vērotājam, kas sēž pretī.

Citiem vārdiem sakot, bērni var ne tikai sākt domāt par to, kā citi cilvēki skatās un izjūt pasauli, bet pat sāk izmantot šāda veida informāciju, pieņemot lēmumus vai risinot problēmas.

Novērojumi

Viena no konkrētās darbības stadijas galvenajām iezīmēm ir spēja koncentrēties uz daudzām problēmas daļām. Kamēr bērni pirmsoperācijas attīstības stadijā mēdz koncentrēties tikai uz vienu situācijas vai problēmas aspektu, bet konkrētajā darbības posmā esošie bērni var iesaistīties tā sauktajā "decentralizācijā". Viņi vienlaikus var koncentrēties uz daudziem situācijas aspektiem, kuriem ir izšķiroša loma saglabāšanas izpratnē.

Šis kognitīvās attīstības posms kalpo arī kā nozīmīga pāreja starp pirmsoperācijas un formālo darbības posmu. Atgriezeniskums ir svarīgs solis ceļā uz progresīvāku domāšanu, lai gan šajā posmā tas attiecas tikai uz konkrētām situācijām.

Kamēr bērni agrākās attīstības stadijās ir egocentriski, konkrētajā darbības posmā bērni kļūst sociocentriskāki. Citiem vārdiem sakot, viņi spēj saprast, ka citiem cilvēkiem ir savas domas. Šajā brīdī bērni apzinās, ka citiem cilvēkiem ir unikālas perspektīvas, taču viņi, iespējams, vēl nespēj precīzi uzminēt, kā vai ko šī otra persona piedzīvo.

Šai pieaugošajai spējai garīgi manipulēt ar informāciju un domāt par citu domām būs kritiska loma formālajā attīstības stadijā, kad loģika un abstraktā doma kļūst kritiska.

Kognitīvās attīstības formālais darbības posms