Uzmanība ir spēja aktīvi apstrādāt noteiktu informāciju vidē, vienlaikus noskaņojot citas detaļas. Uzmanība ir ierobežota gan jaudas, gan ilguma ziņā, tāpēc ir svarīgi, lai būtu iespējas efektīvi pārvaldīt pieejamos uzmanības resursus, lai izprastu pasauli.
Savā 1890. gada grāmatā “Psiholoģijas principi” psihologs un filozofs Viljams Džeimss rakstīja, ka uzmanība “ir skaidra un spilgta prāta pārņemšana no viena, kas var šķist vairāku vienlaikus iespējamu objektu vai domu vilcienu… Tas nozīmē atteikšanos no dažām lietām, lai efektīvi tiktu galā ar citām. "
Izpratne par uzmanību
Domājiet par uzmanību kā marķieri. Lasot grāmatas teksta sadaļu, iezīmētā sadaļa izceļas, liekot jums koncentrēties uz šo jomu.
Tas nenozīmē tikai koncentrēt uzmanību uz vienu konkrētu lietu; tas ietver arī daudz konkurējošas informācijas un stimulu ignorēšanu. Uzmanība ļauj jums "noskaņot" informāciju, sajūtas un uztveri, kas šobrīd nav aktuāli, un tā vietā koncentrēt enerģiju uz svarīgo informāciju.
Mūsu uzmanības sistēma ne tikai ļauj mums koncentrēties uz kaut ko īpašu mūsu vidē, vienlaikus noskaņojot neatbilstošas detaļas, bet arī ietekmē mūsu uztveri par apkārt esošajiem stimuliem.
Uzmanības loma mācībās un domāšanā
Uzmanība ir mūsu bioloģijas pamatkomponents, kas piemīt pat dzimšanas brīdī. Mūsu orientējošie refleksi palīdz mums noteikt, kuri notikumi mūsu vidē ir jāapmeklē, process, kas veicina mūsu spēju izdzīvot.
Jaundzimušie apmeklē vides stimulus, piemēram, skaļu troksni. Pieskāriens vaigam izraisa sakņu refleksu, liekot zīdainim pagriezt galvu, lai barotu un saņemtu barību. Šie orientējošie refleksi turpina nākt par labu mums visu mūžu.
Uzmanībai ir izšķiroša loma gandrīz visās dzīves jomās, tostarp skolā, darbā un attiecībās. Tas ļauj cilvēkiem koncentrēties uz informāciju, lai radītu atmiņas. Tas arī ļauj cilvēkiem izvairīties no uzmanības novēršanas, lai viņi varētu koncentrēties un izpildīt konkrētus uzdevumus.
Ir veikts ārkārtīgi daudz pētījumu, lai noskaidrotu, cik daudz lietu un cik ilgi mēs varam apmeklēt. Galvenie mainīgie, kas ietekmē mūsu spēju saglabāt uzdevumu, ir tas, cik mēs esam ieinteresēti stimulā un cik daudz ir traucējošu faktoru.
Uzmanības veidi
Cilvēki var izmantot daudz dažādu veidu uzmanības. Daži no tiem ietver:
Noturīga uzmanība
Šī uzmanības forma, kas pazīstama arī kā koncentrēšanās, ir spēja nepārtraukti koncentrēties uz vienu lietu. Šajā laikā cilvēki turpina koncentrēties uz veicamo uzdevumu un turpina rīkoties, līdz uzdevums ir pabeigts vai ir pagājis noteikts laiks.
Pētījumi liecina, ka ilgstoša uzmanība 40. gadu sākumā sasniedz maksimumu un pēc tam cilvēku vecumam pakāpeniski samazinās.
Mainīga uzmanība
Šāda veida uzmanība ir saistīta ar daudzuzdevumu veikšanu vai bez piepūles novirzot uzmanību starp divām vai vairākām lietām ar dažādām kognitīvām prasībām. Tas nav par koncentrēšanos uz vairāk nekā vienu lietu vienlaikus, bet gan par to, ka jāpārtrauc viena lieta un pēc tam pāriet uz nākamo uzdevumu.
Selektīva uzmanība
Tā kā uzmanība ir ierobežots resurss, mums ir jābūt selektīvam attiecībā uz to, kam mēs nolemjam koncentrēties. Mums ne tikai jāpievērš uzmanība kādam konkrētam priekšmetam mūsu vidē, bet arī jāfiltrē ļoti daudz citu priekšmetu.
Selektīvā uzmanība ietver spēju izvēlēties un selektīvi apmeklēt noteiktus stimulus vidē, vienlaikus noskaņojot citas lietas. Piemēram, jūs varat selektīvi apmeklēt grāmatu, kuru lasāt, vienlaikus noregulējot blakus esošā kaimiņa automašīnas trauksmes signālu.
Šāda veida uzmanība prasa, lai jūs varētu noskaņot svešus ārējos stimulus, bet arī iekšējus traucējumus, piemēram, domas un emocijas, lai selektīvi noturētos uz uzdevumu.
Mērķtiecīga uzmanība
Šāda veida uzmanība ietver iespēju pēkšņi piesaistīt konkrētus redzes, dzirdes vai taustes stimulus, piemēram, skaļu troksni vai gaismas uzplaiksnījumu. Tas ir veids, kā ātri reaģēt uz ārējiem stimuliem, kas var būt īpaši svarīgi situācijās, kad kaut kas vidē prasa tūlītēju uzmanību un ātru rīcību.
Ierobežota uzmanība
Ierobežota uzmanība vai dalīta uzmanība ir uzmanības veids, kas ietver arī daudzuzdevumu veikšanu. Tomēr šajā gadījumā uzmanība tiek sadalīta starp vairākiem uzdevumiem. Tā vietā, lai mainītu fokusu, cilvēki vienlaikus apmeklē šos stimulus un var vienlaikus reaģēt uz vairākām prasībām.
Ilūzija, ka uzmanība ir neierobežota, daudziem cilvēkiem ir licis praktizēt daudzuzdevumus. 2018. gadā publicētie pētījumi ir parādījuši, kā daudzuzdevumu veikšana reti darbojas labi, jo patiesībā mūsu uzmanība ir ierobežota.
Uzmanības uzlabošana
Lielākoties mūsu spēja koncentrēt uzmanību uz vienu lietu, vienlaikus bloķējot konkurējošos traucētājus, šķiet automātiska. Tomēr cilvēku spēja selektīvi koncentrēt uzmanību uz konkrētu tēmu, vienlaikus atlaižot citus, ir ļoti sarežģīta.
Bet pat cilvēki, kuriem nav uzmanības problēmu, var gūt labumu no stratēģiju izmantošanas, lai uzlabotu uzmanību un uzmanību. Varat izmēģināt dažas lietas:
- Izvairīšanās no daudzuzdevumu veikšanas: Ja vēlaties uzlabot fokusu, mēģiniet izvairīties no daudzuzdevumu veikšanas. Mēģinājumi žonglēt ar vairākiem uzdevumiem kaitē produktivitātei, tāpēc jūs varat maksimāli izmantot ierobežoto uzmanības pētījumu, vienlaikus strādājot tikai pie vienas lietas.
- Pietiekami gulēt: Pētījumi ir parādījuši, ka pietiekams miegs ir būtisks, lai uzturētu optimālu uzmanības līmeni. Ne tikai tas, ka abiem, šķiet, ir divvirzienu attiecības; miegs palīdz regulēt uzmanību, taču uzmanībai arī miegā var būt nozīme.
- Vērojot uzmanību: Mindfulness, kas ietver uzmanību pašreizējam brīdim, dažreiz tiek uztverts kā uzmanības forma. Pētījumi ir parādījuši, ka uzmanības palielināšanas treniņi var būt noderīgi uzmanības uzlabošanai.
Pie redzesloka var būt arī jauni veidi, kā uzlabot uzmanību. Tas var būt noderīgi, lai ārstētu uzmanības problēmas, kas rodas dažu apstākļu rezultātā.
Piemēram, 2017. gadā publicētie pētījumi saka, ka ar uzmanību saistītās nervu shēmas (ceļi smadzenēs) ir sarežģīti saistītas ar tādiem apstākļiem kā uzmanības deficīta / hiperaktivitātes traucējumi (ADHD). Lielākas izpratnes panākšana par šo procesu dod solījumu par labāku ārstēšanu tiem, kas tiek galā ar šo stāvokli.