Stress un vilšanās ir saistīti. Abas šīs jūtas iedarbojas viena uz otru; stresa sajūta var izraisīt neapmierinātību, un neapmierinošas situācijas bieži rada stresu.
Stress var izraisīt emocionālu reakciju uz notikumiem, kas parasti jūs neuztrauc, un tas var mazināt jūsu iecietību pret neapmierinātību. Nelielas neveiksmes var šķist daudz sliktākas (un daudz nomāktākas), un hronisks stress var likt jums justies kā nevaldošam savu dzīvi, izraisot vēl lielāku neapmierinātību un pat depresiju.
Stresa pārvaldīšana var palīdzēt mazināt neapmierinātības sajūtu, un, uzlabojot iecietību pret neapmierinātību, tas var palīdzēt samazināt stresa līmeni.
Saikne starp vilšanos un stresu
Stress un neapmierinātība iedarbojas viens uz otru dažādos veidos:
- Stress var likt jums justies kā jums nav resursu, lai pārvarētu izaicinājumus, un sajūta, ka nespējat sasniegt savus mērķus, ir galvenā neapmierinātības sastāvdaļa.
- Neapmierinātība ir izplatīta reakcija uz atkārtotu, neatrisinātu stresa faktoru.
- Neapmierinātību bieži pavada agresija, naidīgums, impulsivitāte un aizstāvība, un šīs emocijas var radīt viņu pašu stresu, ja jūs ar tām netiekat galā veselīgi.
- Paaugstināta neapmierinātība, aizkaitināmība un jutīgums var liecināt par izdegšanu, ko bieži izraisa hronisks, nemierināts stress.
Samazināt neapmierinātību
Mūsu spēja tikt galā ar neapmierinātību ir pazīstama kā vilšanās tolerance. Augsta vilšanās tolerance norāda, ka jūs varat veiksmīgi tikt galā ar izaicinājumiem, savukārt zema tolerance nozīmē, ka jūs varat justies nomocīts nelielās neērtībās.
Ja jūtaties saspringts, noguris vai neesat pārliecināts par sevi jaunā situācijā, tas var mazināt jūsu neapmierinātības toleranci, kā arī dažus apstākļus, piemēram, robežas personības traucējumus (BPD), autismu un uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumus (ADHD).
Ja jums ir zema tolerance pret neapmierinātību, ir stratēģijas, kuras varat izmantot, lai uzlabotu jūsu reakciju. Profesionālas ārstēšanas meklēšana ir arī laba iespēja, it īpaši, ja jums ir pamata stāvoklis vai jūsu zemā tolerance rada negatīvas sekas jūsu dzīvē.
Uzlabojiet savu emocionālo inteliģenci
Emocionālā inteliģence ir saistīta ar jūsu spēju tikt galā ar vilšanos. Emocionālā inteliģence ir jūsu spēja pamanīt un novērtēt emocijas sevī un citos, kā arī spēja regulēt veidu, kā jūs paužat savas jūtas.
Jūs varat uzlabot savu emocionālo inteliģenci:
- Pārvaldīt sevi neapmierinātības brīžos un gaidīt piemērotu brīdi, lai izteiktos
- Iejūtības praktizēšana citiem, īpaši cilvēkiem, kuri tevi mēdz nomākt
- Atceroties, ka visas emocijas ir īslaicīgas, arī vilšanās
- Pamanot savas jūtas, lai jūs varētu atbilstoši reaģēt
Novērsiet uzmanību
Fiksēšana pie jūsu neapmierinātības avota faktiski var pasliktināt jūsu jūtas, bet īslaicīga uzmanības novēršana var dot jums nepieciešamo vietu apstrādei. Izvēlieties sev tīkamu darbību, piemēram, vingrošanu, kaut ko radošu, mūzikas klausīšanos vai filmas skatīšanos.
Tomēr ir svarīgi neļaut izklaidībai kļūt par izvairīšanās modeli. Jums galu galā vajadzētu atgriezties pie neapmierinātības avota un noteikt, vai ir kādas stratēģijas, kuras varat izmantot problēmas risināšanai.
Praktizējiet uzmanību
Uzmanība ir prakse pilnībā un nevērtējot apzināties tagadni, pamanot apkārt esošos skatus, skaņas un smaržas, kā arī jūtas un sajūtas sevī. Uzmanību var praktizēt visas dienas garumā vai kā meditācijas veidu.
Uzmanība ir galvenā sastāvdaļa cīņā ar neapmierinātību un stresu, jo jums ir jāapzinās, ko jūtat, pirms varat veikt pasākumus, lai risinātu šo problēmu. Uzmanība arī mudina saglabāt attieksmi pret pieņemšanu, nevis pretestību vai spriedumu, un tas var pozitīvi ietekmēt to, kā jūs reaģējat uz neapmierinātību.
Noņemt stresu
Ja jums šķiet, ka jūtaties mazāk pacietīgs, vairāk neapmierināts, emocionālāks un mazāk spējat tikt galā ar stresu, ir vairākas lietas, ko varat darīt, lai justos labāk. Kopā ar iecietības uzlabošanu pret neapmierinātību stresa pārvarēšana ir arī svarīga veselības saglabāšanas sastāvdaļa.
Ātri rīkojieties, lai mazinātu stresu
Agrīna reakcijas uz stresu apturēšana var palīdzēt mierīgāk reaģēt, nevis rīkoties tā, kā jūs varētu nožēlot.
Ātri stresa mazinātāji, piemēram, elpošanas vingrinājumi vai progresējoša muskuļu relaksācija, var jūs nomierināt un palīdzēt justies mazāk vīlušies un labāk izturēties pret nākamo. Esiet gatavs, izmantojot ātrus stresa mazinātājus, ko izmantot nākamajā reizē, kad jūtaties nomākts.
Mainiet savu attieksmi
Liela daļa no tā, vai mēs kaut ko uztveram kā stresu, ir atkarīgs no mūsu pierastajiem domāšanas modeļiem un no tā, kā mēs apstrādājam apkārtējo pasauli. Piemēram, tie, kuri redz lietas kā savā kontrolē, parasti ir mazāk stresoti par to, kas ar viņiem notiek, jo redz, ka viņiem vienmēr ir iespējas mainīties.
Optimisms dod labumu veselībai un var uzlabot labsajūtu. Uzzinot, kā attīstīt optimistisku skatu un izturīgu prāta stāvokli, var palīdzēt justies mazāk saspringtam.
Mainiet savu dzīvesveidu
Ja jums šķiet, ka jūs pastāvīgi esat uz robežas, iespējams, ka kaut kas jāmaina jūsu dzīvē. Ja jūs samazināsiet saistības, pienācīgi rūpēsieties par savu ķermeni un mainīsit citas veselīga dzīvesveida izmaiņas, jūs tiksiet galā ar mazāku vispārējo stresu un efektīvāk pārvaldīsiet to, ar ko sastopaties.
Labs uzturs, pareizs miegs un regulāra vingrošana var radīt brīnumus jūsu stresa līmenī. Ļoti svarīgi ir atvēlēt laiku brīvā laika pavadīšanai un radošai izpausmei; dīkstāves laiks nav tikai greznība, bet arī nepieciešams līdzsvarota dzīvesveida aspekts, un radošās aktivitātes var mazināt stresu gan māksliniekiem, gan citiem māksliniekiem.
Mēģiniet regulāri nodarboties ar stresu mazinošām aktivitātēm, kas atbilst jūsu personībai un dzīvesveidam. Tie, kas regulāri staigā, meditē vai bauda citas stresa mazināšanas aktivitātes, parasti jūtas mazāk saspringti un mazāk reaģē uz konkrētiem stresa faktoriem, kas rodas visas dienas garumā.
Izmantojiet sociālo atbalstu
Ir arī noderīgi saņemt atbrīvojumu un atbalstu dalīties savās nepatikšanās ar tuviem draugiem, ģimeni vai mīļajiem. Kaut arī nav veselīgi pastāvīgi sūdzēties, saruna ar uzticamu draugu par jūsu neapmierinātību šad un tad (un labvēlības atgriešana, būdama laba klausītāja) var palīdzēt jums apstrādāt notiekošo un ļaut jums ideju vētra.
Ja jums nav neviena, ar kuru būtu ērti dalīties savā situācijā, arī terapeita apmeklēšanai vai regulāras žurnālistu prakses uzsākšanai ir priekšrocības.
Vārds no Verywell
Mēs visi ik pa laikam izjūtam stresu un neapmierinātību, taču jums nav jāļauj šīm jūtām pārņemt jūsu dzīvi. Mācoties pārvaldīt reakciju uz stresu un neapmierinātību, jūs varat mazināt to radīto ietekmi un uzlabot vispārējo labsajūtu.