Bērnu psiholoģija ir viena no daudzajām psiholoģijas nozarēm. Šī konkrētā nozare ir vērsta uz bērnu prātu un uzvedību no pirmsdzemdību attīstības līdz pusaudža vecumam. Bērnu psiholoģija nodarbojas ne tikai ar to, kā bērni aug fiziski, bet arī ar viņu garīgo, emocionālo un sociālo attīstību.
Vēsture un attīstība
Vēsturiski bērni bieži tika skatīti vienkārši kā mazākas pieaugušo versijas. Kad Žans Pjaget ieteica bērniem faktiski domā savādāk nekā pieaugušie Alberts Einšteins pasludināja, ka atklājums ir "tik vienkāršs, ka par to varēja domāt tikai ģēnijs".
Mūsdienās psihologi atzīst, ka bērnu psiholoģija ir unikāla un sarežģīta, taču daudzi atšķiras pēc unikālās perspektīvas, kurai viņi pievēršas, tuvojoties attīstībai.
Eksperti atšķiras no atbildēm uz dažiem lielākiem bērnu psiholoģijas jautājumiem, piemēram, vai agrīnai pieredzei ir lielāka nozīme nekā vēlākai, vai dabai vai kopšanai ir lielāka loma attīstībā. Tā kā bērnībai ir tik nozīmīga loma pārējās dzīves laikā, nav brīnums, kāpēc šī tēma ir kļuvusi par tik nozīmīgu psiholoģijas, socioloģijas un izglītības jomā.
Eksperti koncentrējas tikai uz daudzajām ietekmēm, kas veicina normālu bērna attīstību, bet arī uz dažādiem faktoriem, kas bērnībā var izraisīt psiholoģiskas problēmas. Pašnovērtējums, skola, vecāku audzināšana, sociālais spiediens un citi priekšmeti ir ārkārtīgi ieinteresēti bērnu psihologos, kuri cenšas palīdzēt bērniem attīstīties un augt veselīgā un atbilstošā veidā.
Galvenie konteksti bērnu psiholoģijā
Ja esat līdzīgs lielākajai daļai cilvēku, jūs, iespējams, domājat par iekšējiem faktoriem, kas ietekmē bērna augšanu, piemēram, ģenētiku un personiskajām īpašībām. Tomēr attīstība ietver daudz vairāk nekā ietekmes, kas rodas no indivīda iekšienes. Būtiska loma ir arī tādiem vides faktoriem kā sociālās attiecības un kultūra, kurā mēs dzīvojam.
Veicot bērnu psiholoģijas analīzi, mums jāņem vērā trīs galvenie konteksti.
Kultūras konteksts
Kultūra, kurā bērns dzīvo, veicina vērtību, paradumu, kopīgu pieņēmumu un dzīves veidu kopumu, kas ietekmē attīstību visa mūža garumā. Kultūrai var būt nozīme bērnu attiecībās ar vecākiem, iegūtās izglītības veidu un sniegto bērnu aprūpes veidu.
Sociālais konteksts
Attiecības ar vienaudžiem un pieaugušajiem ietekmē bērnu domāšanu, mācīšanos un attīstību. Ģimenes, skolas un vienaudžu grupas veido nozīmīgu sociālā konteksta daļu.
Sociāli ekonomiskais konteksts
Liela loma bērna attīstībā var būt arī sociālajai klasei. Sociāli ekonomiskais statuss (bieži saīsināts kā SES) ir balstīts uz vairākiem dažādiem faktoriem, tostarp uz to, cik cilvēkiem ir izglītība, cik daudz naudas viņi nopelna, kādu darbu un kur dzīvo.
Bērniem, kas aug mājsaimniecībās ar augstu sociālekonomisko statusu, parasti ir lielāka piekļuve iespējām, savukārt bērniem no mājsaimniecībām ar zemāku sociālekonomisko statusu var būt mazāka piekļuve tādām lietām kā veselības aprūpe, kvalitatīvs uzturs un izglītība. Šādi faktori var būtiski ietekmēt bērnu psiholoģiju.
Atcerieties, ka visi šie trīs konteksti pastāvīgi mijiedarbojas. Kaut arī zema sociālekonomiskā stāvokļa dēļ bērnam var būt mazāk iespēju, sociālo attiecību bagātināšana un ciešas kultūras saites var palīdzēt novērst šo nelīdzsvarotību.
Būtiskās ietekmes
Bērnu psiholoģija aptver plašu tēmu loku, sākot no ģenētiskās ietekmes uz uzvedību un beidzot ar sociālo spiedienu uz attīstību. Šie ir tikai daži no galvenajiem priekšmetiem, kas ir būtiski bērnu psiholoģijas izpētei:
- Kognitīvā attīstība
- Vides ietekme
- Dzimumu lomas
- Ģenētika
- Valoda
- Personības attīstība
- Pirmsdzemdību attīstība
- Sociālā izaugsme
- Seksuālā attīstība
Bērnu psihologi, piemēram, varētu apskatīt, kuri bērnu aprūpes apstākļi un prakse dod vislabākos psiholoģiskos rezultātus, vai arī viņi varētu strādāt ar bērniem, lai palīdzētu viņiem attīstīt izaugsmes domāšanu.
Bērnu psihologi var specializēties, lai palīdzētu bērniem tikt galā ar īpašām attīstības problēmām, vai arī viņi izmanto vispārīgāku pieeju. Jebkurā gadījumā šie profesionāļi cenšas palīdzēt bērniem pārvarēt iespējamās problēmas un augt veidos, kas noved pie veselīgiem rezultātiem.
Vārds no Verywell
Izpratne par to, kas liek bērniem atzīmēt, ir milzīgs uzdevums, tāpēc bērnu psiholoģijas izpēte ir gan plaša, gan dziļa. Mērķis ir izpētīt daudzās ietekmes, kas apvienojas un mijiedarbojas, lai palīdzētu bērniem kļūt par tādiem, kādi viņi ir, un izmantot šo informāciju vecāku, izglītības, bērnu aprūpes, psihoterapijas uzlabošanai un citās jomās, kas vērstas uz labumu bērniem.
Pārzinot, kā bērni aug, domā un uzvedas, vecāki un profesionāļi, kas strādā ar bērniem, var būt labāk sagatavoti, lai palīdzētu bērniem viņu aprūpē.