Demokrātiska vadība, kas pazīstama arī kā līdzdalība vai dalīta vadība, ir tāda veida vadības stils, kurā grupas locekļiem ir lielāka līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā. Šāda veida vadība var attiekties uz jebkuru organizāciju, no privātām uzņēmumiem skolām līdz valdībai.
Ikvienam tiek dota iespēja piedalīties, brīvi apmainīties ar idejām un rosināt diskusiju. Kamēr demokrātiskajā procesā ir tendence koncentrēties uz grupas vienlīdzību un brīvu ideju plūsmu, grupas vadītājs joprojām ir klāt, lai piedāvātu vadību un kontroli.
Demokrātiskajam vadītājam ir pienākums izlemt, kurš ir grupā un kurš var dot ieguldījumu pieņemtajos lēmumos. Pētnieki ir atklājuši, ka demokrātisks vadības stils ir viens no visefektīvākajiem veidiem un rada lielāku produktivitāti, labāku grupas dalībnieku ieguldījumu un paaugstinātu grupas morāli.
Raksturlielumi
Daži no demokrātiskās vadības galvenajiem raksturlielumiem ir:
- Grupas locekļi tiek aicināti dalīties idejās un viedokļos, kaut arī līderis patur galīgo vārdu par lēmumiem.
- Grupas dalībnieki jūtas aktīvāk iesaistīti šajā procesā.
- Radošums tiek veicināts un apbalvots.
Pētnieki ierosina, ka labiem demokrātiskiem līderiem piemīt īpašas iezīmes, kas ietver godīgumu, inteliģenci, drosmi, radošumu, kompetenci un taisnīgumu. Spēcīgi demokrātiski līderi izraisa uzticēšanos un cieņu sekotāju vidū.
Šie vadītāji ir patiesi un pieņem lēmumus, pamatojoties uz viņu morāli un vērtībām. Sekotāji mēdz justies iedvesmoti rīkoties un dot ieguldījumu grupas darbībā. Labi līderi mēdz meklēt arī dažādus viedokļus un nemēģina apklusināt atšķirīgās vai tādas, kas piedāvā mazāk populāru viedokli.
Demokrātiskās līderības plusi un mīnusi
Plusi-
Vairāk ideju un radošu risinājumu
-
Grupas dalībnieka apņemšanās
-
Augsta produktivitāte
-
Sakaru neveiksmes
-
Nepietiekami kvalificētu grupu lēmumu pieņemšana ir slikta
-
Mazākuma vai individuālais viedoklis tiek ignorēts
Plusi
Tā kā grupas locekļi tiek mudināti dalīties savās domās, demokrātiska vadība var radīt labākas idejas un radošākus problēmu risinājumus. Grupas locekļi arī jūtas vairāk iesaistīti un apņēmušies piedalīties projektos, tāpēc viņiem ir lielāka iespēja rūpēties par gala rezultātiem. Pētījumi par vadības stiliem arī parādīja, ka demokrātiska vadība rada lielāku produktivitāti grupas dalībnieku vidū.
Cons
Lai gan demokrātiskā vadība ir aprakstīta kā visefektīvākais vadības stils, tai tomēr ir daži potenciālie trūkumi. Situācijās, kad lomas ir neskaidras vai laiks ir būtisks, demokrātiska vadība var izraisīt komunikācijas neveiksmes un nepabeigtus projektus.
Dažos gadījumos grupas dalībniekiem var nebūt nepieciešamo zināšanu vai kompetences, lai kvalitatīvi veicinātu lēmumu pieņemšanas procesu. Demokrātiskas vadības rezultātā komandas locekļi var justies tā, ka viņu viedoklis un idejas netiek ņemtas vērā, kas var mazināt darbinieku apmierinātību un morāli.
Labākie demokrātiskās līderības iestatījumi
Demokrātiskā vadība vislabāk darbojas situācijās, kad grupas dalībnieki ir prasmīgi un vēlas dalīties savās zināšanās. Ir arī svarīgi, lai būtu pietiekami daudz laika, lai ļautu cilvēkiem sniegt savu ieguldījumu, izstrādāt plānu un pēc tam balsot par labāko rīcību.