Pēc vairāk nekā desmit gadu pārskatīšanas 2013. gadā Amerikas Psihiatru asociācija (APA) publicēja Psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmatas (DSM-5) piekto izdevumu, taču ne bez pretrunām. DSM-5 plaši izmanto veselības aprūpes speciālisti, lai diagnosticētu uzvedības veselības problēmas, un to izmanto apdrošināšanas norēķinu vajadzībām.
Vairākas jaunā DSM-5 sadaļas ir kritizētas, tostarp sadaļa par alkoholismu.
Alkohola lietošanas traucējumi
Iepriekšējā rokasgrāmatas versijā DSM-IV, kas publicēta 1994. gadā, alkohola lietošanas traucējumi tika iedalīti divās kategorijās - pārmērīga alkohola lietošana un atkarība no alkohola.
Saskaņā ar APA teikto: "Atšķirība starp ļaunprātīgu izmantošanu un atkarību balstījās uz ļaunprātīgas izmantošanas kā vieglas vai agrīnas fāzes jēdzienu un atkarību kā smagāku izpausmi."
Divu atsevišķu diagnožu vietā pārskatītajā rokasgrāmatā ir viena alkohola lietošanas traucējumu (AUD) diagnoze, kas saskaņā ar APA "labāk atbildīs simptomiem, ar kuriem saskaras pacienti".
AUD diagnostikas kritēriji
Rokasgrāmatas piektajā izdevumā AUD var kategorizēt kā vieglu, mērenu vai smagu. Diagnoze balstās uz 11 kritērijiem. Traucējuma smagums tiek vērtēts pēc kritēriju skaita, kādam indivīds atbilst. No 0 līdz 1 personai nav AUD. No 2 līdz 3 diagnoze ir viegla; no 4 līdz 5, mērens; un 6 vai vairāk, smagas.
Neskaidrības par termiņa atkarību
Saskaņā ar APA, iemesls divu atsevišķo diagnožu apvienošanai vienā galvenokārt bija tāpēc, ka atkarības no alkohola diagnoze izraisīja neskaidrības. Lielākā daļa cilvēku domāja, ka atkarība nozīmē atkarību. Atkarība tomēr var būt jūsu normāla ķermeņa reakcija uz vielas lietošanu, piemēram, kad, ievērojot ārsta noteikto režīmu, kļūstat fizioloģiski atkarīgs no medikamentiem.
11 Kritēriji alkohola lietošanas traucējumu diagnostikai
Šie saīsinātie apraksti ir tie, ko veselības aprūpes speciālisti izmanto diagnozei kā 11 alkohola lietošanas traucējumu kritērijus:
- Trūkst darba vai skolas
- Dzeršana bīstamās situācijās
- Dzeršana, neskatoties uz sociālajām vai personīgajām problēmām
- Alkas pēc alkohola
- Veidot iecietību
- Izņemšana, mēģinot atmest
- Dzert vairāk, nekā paredzēts
- Mēģina atmest bez panākumiem
- Paaugstināta alkohola vēlēšanās
- Iejaukšanās svarīgās darbībās
- Turpina lietot, neskatoties uz veselības problēmām
Alkas kritēriji aizstāja iepriekšējo simptomu, ka dzeršanas dēļ atkārtojās juridiskas problēmas, kuras APA novērsa dažādu kultūras apsvērumu dēļ, kas apgrūtināja kritēriju piemērošanu starptautiskā mērogā.
Kritiķi apgalvo, ka alkoholisms ir nepareizi marķēts ar jauniem kritērijiem
Saskaņā ar jaunajiem kritērijiem koledžas studentam, kurš nedēļas nogalēs lieto alkoholiskos dzērienus un laiku pa laikam nokavē stundu, tiktu diagnosticēts viegls alkohola lietošanas traucējums. Šī ir daļa no domstarpībām.
Kritiķi apgalvo, ka pārskatītie kritēriji var novest pie tā, ka koledžas vai nepilngadīgo iedzērāju maldinājumi tiek nepareizi marķēti kā viegli alkoholiķi, un šī diagnoze varētu sekot viņu turpmākajos gados.
Darba grupa uzskata, ka jaunāka rokasgrāmata nodrošina precīzāku diagnostiku
Darba grupa, kas palīdzēja pārskatīt rokasgrāmatu, apgalvo, ka jaunie kritēriji ir solis pareizajā virzienā, lai precīzāk diagnosticētu traucējumus.
"Narkotiku un atkarību jomā pēdējās divās desmitgadēs ir noticis svarīgu pētījumu sprādziens," sacīja DSM-5 darba grupas priekšsēdētājs Dr David Kupfer. "Izmaiņas atspoguļo labāko zinātni šajā jomā un sniedz jaunu skaidrību par to, kā diagnosticēt šos traucējumus."
Viens no iepriekšējās DSM-IV autoriem nepiekrīt, ka pētījumiem vajadzētu būt vienīgajiem diagnozes faktoriem. "DSM-5 lēmumu par vienreizēju dzērāju apvienošanu ar beigu stadijas alkoholiķiem noteica pētnieki, kuri nav jutīgi pret to, kā šī etiķete varētu parādīties jauniešu dzīvē," sacīja DSM-IV darba grupas priekšsēdētājs Dr Allens Frances.
Ko iesaka pētījumi
Viens 2013. gada pētījums, ko veica Virdžīnijas Sadraudzības universitātes pētnieki un pētīja 7000 dvīņu, parāda, ka jaunie kritēriji nerada uzlabotu ar alkoholu saistītu diagnozi. Arī jaunie kritēriji nenozīmē mazāk precīzas diagnozes.
Lieki palielina diagnozes
Pārskatījumu kritiķi apgalvo, ka DSM-5 paplašina to, kas tiek uzskatīts par garīgu slimību, sarakstu un lieki palielina diagnozes. Visnoderīgākā kritika par DSM-5 izpaudās Nacionālajā garīgās veselības institūtā (NIHM), kas divas nedēļas pirms tās publicēšanas atsauca atbalstu rokasgrāmatai. NIMH, lielākā garīgās veselības pētījumu finansēšanas aģentūra, paziņoja, ka pārorientēs savu pētījumu no DSM kategorijām.
Kritēriju izpilde nav pietiekama, lai diagnosticētu
Saskaņā ar Dr Thomas Insel teikto, NIMH direktors, kad tika izdota rokasgrāmata, apgalvoja, ka galvenā DSM-5 problēma ir derīgums. Kritēriju izpilde nav pietiekami tālu, lai attaisnotu diagnozi. Viņš teica: "Tas būtu līdzvērtīgi diagnostikas sistēmu izveidei, pamatojoties uz sāpēm krūtīs vai drudža kvalitāti", kas nozīmē, ka tikai simptomi reti norāda labāko ārstēšanas izvēli vai precīzu diagnozi.
NIMH pašlaik izstrādā savus pētījumu domēna kritērijus (RDoC) kā alternatīvu DSM. Tas atrastu jaunus garīgo traucējumu klasifikācijas veidus, pamatojoties uz novērojamās uzvedības dimensijām un objektīviem neirobioloģiskiem pasākumiem.