Nozare pret mazvērtību ir Ērika Ēriksona psihosociālās attīstības teorijas ceturtais posms, kas notiek pēc trešās iniciatīvas un vainas pakāpes. Posms notiek bērnībā no aptuveni sešu līdz vienpadsmit gadu vecumam.
Pārskats
- Psihosociālie konflikti: Rūpniecība pret mazvērtību
- Galvenais jautājums: "Kā es varu būt labs?"
- Pamata tikums: Kompetence
- Svarīgs (-i) notikums (-i): Skola
Rūpniecība pret mazvērtību
Saskaņā ar Eriksona teoriju, attīstoties un augot, cilvēki progresē vairākos posmos. Atšķirībā no daudzām citām attīstības teorijām, Erikson pievēršas izmaiņām, kas notiek visā dzīves laikā, sākot no dzimšanas līdz nāvei.
Psihosociālā teorija nav vērsta uz acīmredzamām fiziskām izmaiņām, kas notiek, augot bērniem, bet gan uz socioemocionālajiem faktoriem, kas ietekmē indivīda psiholoģisko izaugsmi.Katrā attīstības posmā cilvēki tiek galā ar psihosociālu krīzi. Lai atrisinātu šo krīzi, bērni un pieaugušie saskaras ar attīstības uzdevuma apgūšanu galvenokārt šajā posmā.
Ja šī prasme tiek veiksmīgi sasniegta, tā noved pie spējām, kas veicina labklājību visa mūža garumā. Piemēram, uzticības sasniegšana ir paša pirmā attīstības posma primārais uzdevums. Tā ir spēja, kas veicina emocionālo veselību visas dzīves laikā gan bērnībā, gan pieaugušā vecumā. Nespēja apgūt šos kritiskos uzdevumus var izraisīt sociālās un emocionālās cīņas, kas ilgst visu mūžu.
Kas tad īsti notiek industrijā pret mazvērtību? Kādi faktori veicina vispārējos panākumus šajā attīstības posmā? Kādi ir galvenie notikumi, kas veicina psihosociālo izaugsmi?
Sociālā pasaule paplašinās
Šajā bērna dzīves laikā liela nozīme ir skolai un sociālajai mijiedarbībai. Bērna sociālā pasaule ievērojami paplašinās, kad viņš ienāk skolā un iegūst jaunas draudzības ar vienaudžiem. Izmantojot sociālo mijiedarbību, bērni sāk attīstīt lepnuma sajūtu par paveikto un spējām.
Iepriekšējos posmos bērna mijiedarbība galvenokārt bija saistīta ar aprūpētājiem, ģimenes locekļiem un citiem viņu tiešajā mājsaimniecībā. Sākoties skolas gadiem, sociālās ietekmes sfēra dramatiski palielinās.
Draugiem un klasesbiedriem ir nozīme, kā bērni progresē, salīdzinot ar mazvērtības līmeni. Izmantojot spēles prasmi un skolas darbu, bērni spēj attīstīt kompetences izjūtu un lepnumu par savām spējām. Jūtoties kompetenti un spējīgi, bērni spēj veidot arī spēcīgu pašnojautu.
Sociālās mijiedarbības laikā ar vienaudžiem daži bērni var atklāt, ka viņu spējas ir labākas nekā viņu draugu spējas vai ka citi talantus augstu vērtē. Tas var izraisīt pārliecības sajūtu. Citos gadījumos bērni var atklāt, ka viņi nav tik spējīgi kā citi bērni, kā rezultātā var rasties nepietiekamības sajūta.
Skolas darbs palīdz veidot kompetenci un pārliecību
Iepriekšējos attīstības posmos bērni lielākoties varēja nodarboties ar izklaidi un saņemt uzslavas un uzmanību. Kad skola sāksies, tiek novērtēta faktiskā sniegums un prasme. Novērtējumi un pedagogu atsauksmes mudina bērnus pievērst lielāku uzmanību faktiskajai darba kvalitātei.
Nozares un mazvērtības posmā bērni kļūst spējīgi veikt arvien sarežģītākus uzdevumus. Rezultātā viņi cenšas apgūt jaunas prasmes. Bērniem, kurus vecāki un skolotāji uzmundrina un uzteic, rodas kompetences izjūta un ticība savām spējām. Tie, kuri no vecākiem, skolotājiem vai vienaudžiem saņem maz iedrošinājumu vai nesaņem neko, šaubīsies par viņu spēju gūt panākumus.
Bērni, kas cīnās, lai attīstītu šo kompetences izjūtu, no šī posma var parādīties ar neveiksmes un mazvērtības izjūtu. Tas var noteikt posmu vēlākām attīstības problēmām. Cilvēki, kuri nejūtas kompetenti spēju gūt panākumus, iespējams, mazāk mēģina izmēģināt jaunas lietas un drīzāk pieņem, ka viņu centieni netiks pārbaudīti.
Notikumi šajā posmā var radīt vai mazināt pašapziņu
Pēc Ēriksona domām, šis posms ir ļoti svarīgs, lai attīstītu pašapziņu.Skolas un citu sabiedrisko aktivitāšu laikā bērni saņem uzslavu un uzmanību dažādu uzdevumu veikšanai, piemēram, lasīšanai, rakstīšanai, zīmēšanai un problēmu risināšanai.
Bērniem, kuriem skolā klājas labi, visticamāk attīstīsies kompetences un pārliecības izjūta. Viņi jūtas labi par sevi un spēju gūt panākumus.
Bērniem, kuri cīnās ar skolas darbu, var būt grūtāk attīstīt šīs pārliecības izjūtas. Tā vietā viņiem var rasties nepietiekamības un mazvērtības izjūta.
Kā vecāki un skolotāji var veicināt panākumus rūpniecības un mazvērtības posmā?
Šajā posmā gan vecākiem, gan skolotājiem ir svarīgi piedāvāt atbalstu un iedrošinājumu. Tomēr pieaugušajiem vajadzētu būt uzmanīgiem, lai sasniegumus nepielīdzinātu pieņemšanai un mīlestībai. Beznosacījuma pieaugušo mīlestība un atbalsts šajā posmā var palīdzēt visiem bērniem, bet jo īpaši tiem, kas var cīnīties ar mazvērtības sajūtu.
Bērniem, kas ir pārspīlēti, savukārt var rasties augstprātības izjūta. Skaidrs, ka šajā attīstības posmā svarīga loma ir līdzsvaram.
Vecāki var palīdzēt bērniem attīstīt reālistiskas kompetences izjūtu, izvairoties no pārmērīgas uzslavas un atlīdzības, veicinot centienus, nevis rezultātu, un palīdzot bērniem attīstīt izaugsmes domāšanu.
Pat ja bērni cīnās dažās skolas jomās, bērnu iedrošināšana tajās jomās, kurās viņi ir izcili, var veicināt kompetences un sasniegumu jūtas.
Piemērs
Varbūt labākais veids, kā vizualizēt, kā nozare vai mazvērtības pakāpe var ietekmēt bērnu, ir apskatīt piemēru. Iedomājieties divus bērnus vienā un tajā pašā 4thklases pakāpe.
Olīvijai ir grūti dabaszinātņu stundas, taču vecāki ir gatavi katru vakaru viņai palīdzēt mājasdarbu izpildē. Viņa arī lūdz skolotāja palīdzību un sāk saņemt uzmundrinājumu un uzslavas par viņas centieniem.
Džeks arī cīnās ar zinātni, taču viņa vecāki nav ieinteresēti palīdzēt viņam naktsdarbos. Viņš jūtas slikti par sliktajām atzīmēm, ko viņš saņem par dabaszinātņu uzdevumiem, bet nav pārliecināts, kā rīkoties situācijas labā. Skolotājs kritiski vērtē viņa darbu, taču nepiedāvā nekādu papildu palīdzību vai padomu. Galu galā Džeks vienkārši padodas, un viņa atzīmes kļūst vēl sliktākas.
Kamēr abi bērni cīnījās ar šo skolas aspektu, Olīvija saņēma nepieciešamo atbalstu un uzmundrinājumu, lai pārvarētu šīs grūtības un joprojām veidotu meistarības izjūtu. Džekam tomēr pietrūka nepieciešamā sociālā un emocionālā uzmundrinājuma. Šajā jomā Olīvija, visticamāk, attīstīs rūpniecības izjūtu, kurā Džekam paliks mazvērtības sajūta.
Vārds no Verywell
Ir svarīgi atzīmēt, ka šī ir teorija. Un psihosociālā teorija ir saņēmusi zināmu kritiku. Viena no galvenajām kritikas jomām izriet no idejas, ka precīzi mehānismi konfliktu risināšanai un pārejai no viena posma uz otru nav labi aprakstīti. Teorija nesniedz informāciju par to, kā indivīds var pāriet no viena posma uz nākamo. Tāpēc, lai gan izpratne par šiem posmiem var būt noderīga, ir svarīgi to paturēt prātā.
5. posms: identitāte pret apjukumu