Autonomija pret kaunu un šaubām ir Ērika Ēriksona psihosociālās attīstības posmu otrais posms. Šis posms notiek vecumā no 18 mēnešiem līdz apmēram 2 vai 3 gadu vecumam. Pēc Ēriksona domām, bērni šajā posmā ir orientēti uz lielāku paškontroles izjūtu.
Apskatīsim tuvāk dažus no galvenajiem šī psihosociālā attīstības posma notikumiem.
Pārskats
- Psihosociālie konflikti: Autonomija pret kaunu un šaubām
- Galvenais jautājums: "Vai es pats varu darīt lietas vai esmu paļāvies uz citu palīdzību?"
- Pamata tikums: Gribas
- Svarīgs (-i) notikums (-i): Tualetes apmācība
Autonomija pret kaunu un šaubām balstās uz iepriekšējo posmu
Ēriksona psihosociālās attīstības teorija apraksta astoņu posmu virkni, kas notiek visā dzīves laikā. Pirmais attīstības posms - uzticība pret neuzticēšanos - ir uzticības izjūtas attīstīšana par pasauli. Nākamais posms, autonomija pret kaunu un šaubām, balstās uz šo agrāko posmu un liek pamatu nākamajiem posmiem.
Kas notiek 2. posmā
Ja esat vecāks vai ja esat kādreiz mijiedarbojies ar bērnu vecumā no 18 mēnešiem līdz 3 gadiem, iespējams, esat bijis liecinieks daudziem autonomijas pret kaunu un šaubu posmiem. Šajā attīstības posmā mazi bērni sāk izteikt lielāku nepieciešamību pēc neatkarības un kontroles pār sevi un apkārtējo pasauli.
Iepriekšējā attīstības posmā - uzticība pret neuzticēšanos - viņu aprūpe un drošība ir gandrīz pilnībā atkarīga no citiem. Šajā posmā bērni veido uzticības pamatus pasaulei. Pārejot uz otro posmu, maziem bērniem ir svarīgi sākt attīstīt personiskās neatkarības un kontroles izjūtu. Mācoties darīt lietas paši, viņi izjūt kontroles izjūtu pār sevi, kā arī zināmu pamata pārliecību par savām spējām.
Svarīgi uzdevumi
Šajā attīstības posmā ir svarīgi iegūt personiskās kontroles sajūtu pasaulē. Bērni šajā vecumā kļūst arvien patstāvīgāki un vēlas iegūt lielāku kontroli pār to, ko viņi dara un kā viņi to dara. Ir vairāki dažādi uzdevumi, kas bieži ir svarīgi autonomijas laikā, salīdzinot ar kauna un šaubu attīstības stadiju.
- Tualetes apmācībai ir galvenā loma; iemācoties kontrolēt ķermeņa funkcijas, rodas kontroles sajūta un neatkarības sajūta.
- Citi svarīgi notikumi ietver lielāku kontroli pār pārtikas izvēli, rotaļlietu izvēli un apģērba izvēli.
- Bērni šajā attīstības stadijā bieži vien izjūt nepieciešamību darīt lietas patstāvīgi, piemēram, izvēlēties, ko viņi katru dienu valkās, uzvilkt savas drēbes un izlemt, ko ēdīs. Lai gan tas vecākiem un aprūpētājiem bieži var radīt vilšanos, tā ir svarīga paškontroles un personiskās autonomijas izjūtas attīstīšanas sastāvdaļa.
Bērni, kuri veiksmīgi veic šo posmu, jūtas droši un pārliecināti, bet tiem, kas to nedara, paliek nepietiekamības un pašpārliecinātības sajūta. Šis posms kalpo arī kā svarīgs pamatelements nākotnes attīstībai. Bērniem, kuri ir pārliecināti par savām prasmēm, visticamāk gūs panākumus turpmākajos uzdevumos, piemēram, sociālo, akadēmisko un citu prasmju apgūšanā.
Ko vecāki var darīt, lai veicinātu panākumus?
Vecāki var darīt vairākas lietas, lai veicinātu panākumus šajā psihosociālās attīstības posmā.
- Nodrošiniet bērniem iespēju būt neatkarīgiem. Ļaujiet viņiem izvēlēties ēdienu, apģērbu un rotaļlietas un pārliecinieties, ka viņi ir paveikuši labu darbu.
- Esi atbalstošs podiņu apmācības laikā, bet ne sodi par negadījumiem.
- Piedāvājiet drošas tirdzniecības vietas, kur bērni ar uzticama aprūpētāja atbalstu un vadību var spēlēt neatkarīgi.
Nodrošināt pārliecību un ticēt sava bērna spējām ir izšķiroša nozīme autonomijas un pārliecības izjūtas attīstībā.Vecāki, kuri ir negatīvi vai soda bērnu par vienkāršām kļūdām, var veicināt kauna vai pašpārliecinātības izjūtu.
3. posms: Iniciatīva pret vainu