Taisnīgās pasaules fenomens ir tieksme uzskatīt, ka pasaule ir taisnīga un ka cilvēki iegūst to, ko ir pelnījuši. Tā kā cilvēki vēlas ticēt, ka pasaule ir taisnīga, viņi meklēs veidus, kā izskaidrot vai racionalizēt netaisnību, bieži vainojot cilvēku situācijā, kurš faktiski ir upuris.
Taisnīgās pasaules fenomens palīdz izskaidrot, kāpēc cilvēki dažkārt vaino upurus viņu pašu nelaimē, pat situācijās, kad cilvēki nevarēja kontrolēt notikumus, kas viņus piemeklējuši.
Taisnīgās pasaules teorija un upuru vainošana
Taisnīgās pasaules teorija apgalvo, ka tad, kad cilvēki patiešām kļūst par nelaimes upuriem, citi mēdz meklēt lietas, kas varētu izskaidrot viņu apstākļus. Citiem vārdiem sakot, cilvēkiem ir automātiska tieksme meklēt kaut ko vai kādu vainīgu neveiksmīgos notikumos. Bet tā vietā, lai sliktu notikumu pagriezienu vienkārši attiecinātu uz neveiksmi, cilvēki mēdz uzlūkot indivīda uzvedību kā vainas avotu.
Un otrādi, šī pārliecība arī liek cilvēkiem domāt, ka tad, kad ar cilvēkiem notiek labas lietas, tas notiek tāpēc, ka šie cilvēki ir labi un pelnījuši savu laimīgo laimi. Tāpēc cilvēki, kuriem ir ārkārtīgi paveicies, bieži tiek uzskatīti par tādiem, kas vairāk pelnījuši savu veiksmi. Tā vietā, lai savus panākumus attiecinātu uz veiksmi vai apstākļiem, cilvēki mēdz savu laimi saistīt ar indivīda raksturīgajām īpašībām. Šie cilvēki bieži tiek uzskatīti par saprātīgākiem un strādīgākiem nekā mazāk paveicies.
Piemēri
Klasisks šīs tendences piemērs ir atrodams Bībeles Ījaba grāmatā. Tekstā Ījabs cieš no šausmīgām nelaimēm, un vienā brīdī viņa bijušais draugs liek domāt, ka Ījabam noteikti bija jādara kaut kas šausmīgs, lai būtu pelnījis savas nelaimes. 2012. gadā publicētie pētījumi ir parādījuši spēcīgu saikni starp taisnīgas pasaules viedokli un reliģiozitāti.
Mūsdienīgākus taisnīgas pasaules fenomena piemērus var redzēt daudzās vietās. Nabadzīgos var vainot savos apstākļos, un par viņu uzbrukumu bieži tiek vainoti seksuālās vardarbības upuri, jo citi norāda, ka uzbrukumu izraisīja paša upura uzvedība.
Paskaidrojumi
Tad kāpēc notiek taisnīgās pasaules fenomens? Lai to izskaidrotu, tiek piedāvāti daži dažādi paskaidrojumi:
- Bailes saskarties ar ievainojamību. Cilvēkiem nepatīk domāt par sevi par vardarbīga nozieguma upuriem. Tātad, dzirdot par tādu notikumu kā uzbrukums vai izvarošana, viņi var mēģināt vainot notikumu upura uzvedībā. Tas ļauj cilvēkiem ticēt, ka viņi var izvairīties no nozieguma upuriem, tikai izvairoties no iepriekšējo upuru uzvedības.
- Vēlme mazināt trauksmi. Vēl viens iespējamais taisnīgās pasaules fenomena skaidrojums ir tāds, ka cilvēki vēlas mazināt trauksmi, ko izraisa pasaules netaisnība. Uzskatot, ka indivīds ir pilnībā atbildīgs par savu nelaimi, cilvēki var turpināt uzskatīt, ka pasaule ir taisnīga un taisnīga.
Plusi un mīnusi
Taisnīgās pasaules fenomenam patiešām ir dažas priekšrocības. Tāpat kā citi kognitīvās neobjektivitātes veidi, šī parādība aizsargā pašcieņu, palīdz kontrolēt bailes un ļauj cilvēkiem saglabāt optimismu attiecībā uz pasauli.
Acīmredzot šai tendencei ir arī daži galvenie trūkumi. Pārmetot upurus, cilvēki nespēj saprast, kā situācija un citi mainīgie veicināja citas personas nelaimes. Turklāt 2017. gadā publicētie pētījumi ir parādījuši saikni starp ticību taisnīgas pasaules teorijai un negodīgu rīcību. Tā vietā, lai izteiktu empātiju, taisnīgas pasaules parādība dažkārt izraisa cilvēku neieinteresētību vai pat nicina nemierīgos cilvēkus.
Vārds no Verywell
Taisnīgās pasaules parādība varētu izskaidrot, kāpēc cilvēki dažkārt nespēj palīdzēt vai izjust līdzjūtību bezpajumtniekiem, narkomāniem vai vardarbības upuriem. Pārmetot viņus pašu nelaimēs, cilvēki aizsargā savu skatījumu uz pasauli kā drošu un godīgu vietu, taču par ievērojamām izmaksām tiem, kam tā nepieciešama.
Šo kognitīvo neobjektivitāti var būt grūti pārvarēt, taču apzināšanās var palīdzēt. Veicot attiecinājumus, koncentrējieties uz visu situācijas elementu aplūkošanu. Tas ietver personas uzvedības uzskaiti, kā arī tādas lietas kā vides faktori, sabiedrības spiediens un kultūras cerības.