Agrā bērnībā notiek milzīga sociālā un emocionālā attīstība. Kad bērni piedzīvo dusmu lēkmes, garastāvokļa svārstības un paplašinās sociālo pasauli, viņiem vairāk jāapgūst gan viņu, gan citu cilvēku emocijas.
Agrīnās bērnības sociālekonomiskā pieredze
Visu mazu bērnu gados dusmu lēkmes ir diezgan izplatītas. Ir labs iemesls, kāpēc cilvēki šo posmu bieži dēvē par “briesmīgajiem divniekiem”!
Maziem bērniem mēdz būt strauja garastāvokļa maiņa. Kaut arī viņu emocijas var būt ļoti intensīvas, arī šīs jūtas mēdz būt diezgan īslaicīgas. Jūs varētu apdullināt, kā jūsu bērns var vienā brīdī no histēriskas kliegšanas par rotaļlietu kliegt līdz sēdēšanai pie televizora un tikai mirkļus vēlāk mierīgi noskatoties iecienītāko raidījumu.
Bērni šajā vecumā var būt ļoti īpašnieciski un ar grūtībām dalīties. Mācīšanās sadzīvot ar citiem bērniem tomēr ir būtiska prasme. Tikai dažu īsu gadu laikā jūsu bērns pavadīs lielāko daļu laika kopā ar ģimeni un tuviem draugiem, un pavadīs lielu dienas daļu, mijiedarbojoties, mācoties un spēlējoties ar citiem bērniem skolā.
Emocionālā attīstība un sociālās prasmes ir būtiskas skolas gatavībai. Šādu spēju piemēri ir uzmanības pievēršana pieaugušo skaitļiem, ērta pāreja no vienas aktivitātes uz otru un sadarbība ar citiem bērniem.
Palīdziet bērniem attīstīt sociālās un emocionālās prasmes
Tātad, kā jūs varat palīdzēt savam bērnam iemācīties labi spēlēt kopā ar citiem? Sociālā kompetence ietver ne tikai spēju sadarboties ar vienaudžiem; tas ietver arī tādas lietas kā spēja izrādīt empātiju, izteikt jūtas un dāsni dalīties. Par laimi, ir daudz lietu, ko varat darīt, lai palīdzētu jūsu bērniem attīstīt šīs vissvarīgākās sociālās un emocionālās prasmes.
Piemērotas uzvedības paraugs
Novērošanai ir būtiska loma mazu bērnu apguvē. Ja jūsu bērns redzēs, kā jūs dalāties, izsakāt pateicību, esat izpalīdzīgs un dalāties jūtās, jūsu bērns labi sapratīs, kā sazināties ar citiem cilvēkiem ārpus mājas.
Jūs varat modelēt šīs atbildes savā mājā gan ar savu bērnu, gan citiem ģimenes locekļiem. Katru reizi, kad sakāt "lūdzu" vai "paldies", jūs demonstrējat, kā jūs vēlētos, lai jūsu bērni izturētos.
Nostipriniet labu uzvedību
Vissvarīgākais - noteikti piedāvājiet uzslavas, kad jūsu bērni demonstrē labu sociālo uzvedību. Palīdzība jūsu bērniem justies labi par sevi ir arī nozīmīga loma empātijas un emocionālās kompetences izjūtā. Radot pozitīvu klimatu, kurā bērniem ir atļauts dalīties savās izjūtās, bērni, protams, sāks kļūt dāsnāki un pārdomātāki.
Pastiprināšana maziem bērniem ļauj ne tikai justies labi par sevi, bet arī palīdzēt saprast, kāpēc noteikta uzvedība ir vēlama un cienīga.
Māciet empātiju
Vecāki var arī palielināt empātiju un veidot emocionālo inteliģenci, mudinot bērnus domāt par to, kā jūtas citi cilvēki. Sāciet ar jautājumu par paša bērna jūtām, jautājiet par notikumiem bērna dzīvē. "Kā jūs jutāties, kad pazaudējāt savu rotaļlietu?" "Kā tas stāsts lika tev justies?"
Kad bērni kļūst prasmīgi izteikt savas emocionālās reakcijas, sāciet uzdot jautājumus par to, kā citi cilvēki var justies. "Kā jūs domājat, kā Nadija jutās, kad jūs atņēmāt rotaļlietu, ar kuru viņa spēlējās?"
Atbildot uz jautājumiem par emocijām, bērni var sākt domāt par to, kā viņu pašu rīcība varētu ietekmēt apkārtējo emocijas.
Mācīt sadarbību
Sadarbība ir viena prasme, kurai ārkārtīgi noder tiešā pieredze. Piešķirt bērnam iespēju mijiedarboties un spēlēties ar citiem bērniem ir viens no labākajiem veidiem, kā iemācīt viņiem saistīties ar citiem. Kaut arī jūsu toddler spēlēšana dažreiz var šķist nomākta, jo bērniem bieži trūkst pacietības un spēju dalīties, ar vecumu un pieredzi lietas pakāpeniski sāk uzlaboties.
Bērni, spēlējoties un mijiedarbojoties, sāk attīstīt arī sociālo problēmu risināšanas prasmes. Pirmie mēģinājumi var ietvert daudzus argumentus un konfliktus ar brāļiem un māsām un vienaudžiem, bet galu galā bērni iemācās sarunas un kompromisus ar citiem bērniem.