Kas ir psihoterapija?
Psihoterapija ir vispārējs termins, ko lieto, lai aprakstītu psiholoģisko traucējumu un garīgās distresa ārstēšanas procesu, izmantojot verbālās un psiholoģiskās metodes. Šī procesa laikā apmācīts psihoterapeits palīdz klientam risināt specifiskas vai vispārējas problēmas, piemēram, noteiktu garīgu slimību vai dzīves stresa avotu.
Atkarībā no terapeita izmantotās pieejas var izmantot plašu paņēmienu un stratēģiju klāstu. Gandrīz visi psihoterapijas veidi ietver terapeitisko attiecību veidošanu, komunikāciju un dialoga izveidi un darbu, lai pārvarētu problemātiskas domas vai uzvedību.
Psihoterapiju arvien vairāk uzskata par atsevišķu profesiju pati par sevi, taču to piedāvā daudzi un dažādi profesionāļi, tostarp klīniskie psihologi, psihiatri, konsultanti, laulības un ģimenes terapeiti, sociālie darbinieki, garīgās veselības konsultanti un psihiatriskās medicīnas māsas.
Psihoterapijas veidi
Psihoterapija var būt dažādos formātos atkarībā no terapeita stila un pacienta vajadzībām. Daži formāti, ar kuriem varat saskarties, ir šādi:
- Individuāla terapija, kas ietver darbu viens pret vienu ar psihoterapeitu.
- Pāri terapija, kurā iesaistīts terapeits, kas strādā ar pāri, lai palīdzētu uzlabot to, kā abi darbojas viņu attiecībās.
- Ģimenes terapija, kuras centrā ir dinamikas uzlabošana ģimenēs un kurā var būt vairāki indivīdi ģimenes vienībā.
- Grupu terapija, kurā iesaistīta neliela indivīdu grupa, kurai ir kopīgs mērķis. (Šī pieeja ļauj grupas dalībniekiem piedāvāt un saņemt atbalstu no citiem, kā arī praktizēt jaunu uzvedību atbalstošās un uztverošās grupas ietvaros.)
Tehnika
Kad daudzi cilvēki dzird vārdu "psihoterapija", viņi uzreiz iedomājas pacientu, kurš guļ uz dīvāna un runā, kamēr terapeits sēž blakus esošajā krēslā un pieraksta domas uz dzeltena piezīmju bloka. Realitāte ir tāda, ka psihoterapijā tiek izmantotas dažādas metodes un prakses.
Precīzā metode, ko izmanto katrā situācijā, var atšķirties, pamatojoties uz dažādiem faktoriem, tostarp terapeita apmācību un pieredzi, klienta vēlmēm un klienta pašreizējās problēmas precīzu raksturu. Šeit ir īss pārskats par galvenajiem terapijas veidiem.
Uzvedības terapija
Kad divdesmitā gadsimta sākumā biheiviorisms kļuva par ievērojamāku domu skolu, tādām metodēm kā dažādi kondicionēšanas veidi psihoterapijā sāka būt nozīmīga loma.
Lai arī biheiviorisms var nebūt tik dominējošs kā kādreiz, daudzas tā metodes joprojām ir ļoti populāras. Uzvedības terapijā bieži izmanto klasisko kondicionēšanu, operantu kondicionēšanu un sociālo mācīšanos, lai palīdzētu klientiem mainīt problemātisko uzvedību.
Kognitīvā uzvedības terapija
Pieeja, kas pazīstama kā kognitīvās uzvedības terapija (CBT), ir psihoterapeitiska ārstēšana, kas palīdz pacientiem izprast domas un jūtas, kas ietekmē uzvedību. CBT lieto dažādu slimību ārstēšanai, ieskaitot fobijas, atkarību, depresiju un trauksmi.
CBT ietver kognitīvās un uzvedības metodes, lai mainītu negatīvās domas un nepareizi pielāgotu uzvedību. Šī pieeja palīdz cilvēkiem mainīt domas, kas veicina ciešanas, un modificēt problemātisko uzvedību, kas izriet no šīm domām.
Kognitīvā terapija
Sešdesmito gadu kognitīvā revolūcija lielā mērā ietekmēja arī psihoterapijas praksi, jo psihologi sāka arvien vairāk pievērsties tam, kā cilvēka domāšanas procesi ietekmē uzvedību un darbību.
Piemēram, ja jūs mēdzat saskatīt katras situācijas negatīvos aspektus, jums, iespējams, būs pesimistiskāks skatījums un drūmāks kopējais noskaņojums.
Kognitīvās terapijas mērķis ir identificēt kognitīvos traucējumus, kas noved pie šāda veida domāšanas, un aizstāt šādas domas ar reālākām un pozitīvākām. To darot, cilvēki spēj uzlabot garastāvokli un vispārējo labsajūtu.
Kognitīvās terapijas centrā ir ideja, ka mūsu domas spēcīgi ietekmē mūsu garīgo labsajūtu.
Humānistiskā terapija
Sākot ar 50. gadiem, domu skola, kas pazīstama kā humānistiskā psiholoģija, sāka ietekmēt psihoterapiju. Humānisma psihologs Karls Rodžers izstrādāja pieeju, kas pazīstama kā uz klientu vērsta terapija, kas koncentrējās uz to, lai terapeits izrādītu beznosacījumu pozitīvu attieksmi pret klientu.
Mūsdienās šīs pieejas aspekti joprojām tiek plaši izmantoti. Humānistiskā pieeja psihoterapijai ir vērsta uz to, lai palīdzētu cilvēkiem maksimāli izmantot viņu potenciālu, un uzsver sevis izpētes, brīvas gribas un pašrealizācijas nozīmi.
Psihoanalītiskā terapija
Kamēr psihoterapija tika praktizēta dažādās formās jau seno grieķu laikā, tā savu oficiālo sākumu ieguva, kad Zigmunds Freids sāka izmantot sarunu terapiju, lai strādātu ar pacientiem. Freida parasti izmantotie paņēmieni ietvēra pārneses, sapņu interpretācijas un brīvas asociācijas analīzi.
Šī psihoanalītiskā pieeja ietver iedziļināšanos pacienta domās un pagātnes pieredzē, lai meklētu neapzinātas domas, jūtas un atmiņas, kas var ietekmēt uzvedību.
Ko psihoterapija var palīdzēt
Psihoterapija notiek dažādos veidos, taču tās visas ir paredzētas, lai palīdzētu cilvēkiem pārvarēt problēmas, izstrādāt pārvarēšanas stratēģijas un dzīvot laimīgāku un veselīgāku dzīvi.
Ja Jums rodas psiholoģisku vai psihisku traucējumu simptomi, jums varētu noderēt apmācīta un pieredzējuša psihoterapeita novērtējums, kurš ir kvalificēts novērtēt, diagnosticēt un ārstēt garīgās veselības traucējumus.
Psihoterapiju izmanto, lai ārstētu plašu garīgās veselības stāvokli, tostarp:
- Atkarība
- Trauksmes traucējumi
- Bipolāriem traucējumiem
- Depresija
- Ēšanas traucējumi
- Obsesīvi kompulsīvi traucējumi
- Fobijas
- Posttraumatiskā stresa sindroms
- Vielu lietošanas traucējumi
Turklāt ir konstatēts, ka psihoterapija palīdz cilvēkiem tikt galā ar šādiem jautājumiem:
- Hroniskas sāpes vai nopietnas slimības
- Laulības šķiršana vai šķiršanās
- Skumjas vai zaudējumi
- Bezmiegs
- Zema pašapziņa
- Attiecību problēmas
- Stresa vadība
Ieguvumi
Psihoterapija bieži ir pieejamāka nekā citi terapijas veidi un ir reāla iespēja tiem, kuriem nav nepieciešami psihotropie medikamenti.
Jūs varat gūt iespējamos psihoterapijas ieguvumus, pat ja jums vienkārši šķiet, ka jūsu dzīvē ir kaut kas "izslēgts", ko varētu uzlabot, konsultējoties ar garīgās veselības speciālistu.
Ievērojami psihoterapijas ieguvumi ir:
- Uzlabotas komunikācijas prasmes
- Veselīgāki domāšanas modeļi un lielāka negatīvo domu apzināšanās
- Plašāka atziņa par savu dzīvi
- Spēja izdarīt veselīgāku izvēli
- Labākas pārvarēšanas stratēģijas, lai pārvaldītu ciešanas
- Spēcīgākas ģimenes saites
Efektivitāte
Viena no galvenajām kritikām, kas izteikta pret psihoterapiju, liek apšaubīt tās efektivitāti. Vienā agrīnā un bieži citētā pētījumā psihologs vārdā Hans Eysenck atklāja, ka divas trešdaļas dalībnieku divu gadu laikā vai nu uzlabojās, vai atveseļojās neatkarīgi no tā, vai viņi bija saņēmuši psihoterapiju.
Tomēr daudzos turpmākajos pētījumos pētnieki atklāja, ka psihoterapija var uzlabot klientu labklājību.
Savā grāmatā "Lielās psihoterapijas debates" statistiķis un psihologs Brūss Vampolds ziņoja, ka psihoterapijas iznākumā bija nozīme tādiem faktoriem kā terapeita personība, kā arī viņu ticība ārstēšanas efektivitātei.
Pārsteidzoši, Vampolds ieteica, ka terapijas veids un ārstēšanas teorētiskais pamats neietekmē rezultātu. Nesaskaņas ir motivējušas pētniekus turpināt pārbaudīt un pētīt psihoterapijas efektivitāti.
Jaunāki pētījumi ir parādījuši, ka psihoterapija ir efektīvs dažu trauksmes traucējumu, depresijas, ēšanas traucējumu, skumju un traumu terapijas ārstēšanas veids.
Apsveramas lietas
Gan terapeitiem, gan klientiem ir vairāki jautājumi vai bažas.
Sniedzot pakalpojumus klientiem, psihoterapeitiem jāņem vērā tādi jautājumi kā informēta piekrišana, pacienta konfidencialitāte un pienākums brīdināt. Apzināta piekrišana ietver klienta informēšanu par visiem iespējamiem riskiem un ieguvumiem, kas saistīti ar ārstēšanu. Tas ietver precīzu ārstēšanas raksturu, iespējamos riskus, izmaksas un pieejamās alternatīvas. Pienākums brīdināt dod konsultantiem un terapeitiem tiesības pārkāpt konfidencialitāti, ja klients rada risku citai personai.
Tā kā klienti bieži apspriež ļoti personiskus un jutīgus jautājumus, psihoterapeitiem ir arī juridisks pienākums aizsargāt pacienta tiesības uz konfidencialitāti. Tomēr viens gadījums, kad psihoterapeitiem ir tiesības pārkāpt pacientu konfidencialitāti, ir tas, ka klienti rada tiešus draudus vai nu sev, vai citiem.
Kā uzzināt, vai jums nepieciešama psihoterapija
Jūs varētu saprast, ka psihoterapija var palīdzēt risināt dzīves problēmas, taču joprojām var būt grūti meklēt palīdzību vai pat atpazīt, kad ir pienācis laiks runāt ar profesionāli.
Dažas galvenās pazīmes, ka varētu būt laiks apmeklēt psihoterapeitu, ir šādas:
- Šis jautājums rada ievērojamas ciešanas vai traucējumus jūsu dzīvē. Ja jums šķiet, ka problēma, ar kuru jūs saskaras, pārtrauc vairākas svarīgas jūsu dzīves jomas, tostarp skolu, darbu un attiecības, iespējams, ir laiks izmēģināt psihoterapiju.
- Jūs paļaujaties uz neveselīgiem vai bīstamiem pārvarēšanas mehānismiem. Ja jums rodas problēmas ar smēķēšanu, dzeršanu, pārēšanos vai citu cilvēku neapmierinātību, palīdzības meklēšana var palīdzēt atrast veselīgākas un izdevīgākas pārvarēšanas stratēģijas.
- Draugi un ģimene ir noraizējušies par jūsu labsajūtu. Ja tas ir sasniedzis brīdi, kad citi cilvēki ir noraizējušies par jūsu emocionālo veselību, var būt laiks uzzināt, vai psihoterapija var uzlabot jūsu psiholoģisko stāvokli.
- Nekas, ko līdz šim esat mēģinājis, nav palīdzējis. Jūs esat lasījis pašpalīdzības grāmatas, izpētījis dažas metodes, kuras lasījāt tiešsaistē, vai pat mēģinājāt vienkārši ignorēt problēmu, tomēr šķiet, ka viss vienkārši nemainās vai pat pasliktinās.
Pacientu vidū bieži sastopama nesaprašana par terapiju ir tāda, ka jūs uzreiz sākat justies labāk, tomēr realitāte ir tāda, ka tas ir individuāls process, kas prasa laiku atkarībā no nepieciešamās psihoterapijas veida, kā arī simptomu nopietnības.
Kā sākt darbu
Psihoterapija var būt efektīva ārstēšanas izvēle dažādiem psiholoģiskiem jautājumiem. Jums nav jāgaida, kamēr jūsu dzīve kļūs tik satriecoša, ka nevarat tikt galā, lai lūgtu palīdzību. Jo ātrāk jūs sasniedzat, jo ātrāk jūs varat saņemt nepieciešamo palīdzību, lai dzīvotu veselīgāk, laimīgāk.
Ja uzskatāt, ka jums vai kādam jūsu mīļotajam varētu būt izdevīga šī terapijas forma, apsveriet šādas darbības:
- Konsultējieties ar savu primāro ārstu. Jūsu ārsts var sākt, izslēdzot jebkādas fiziskas slimības, kas varētu izraisīt vai veicināt jūsu simptomus. Ja netiek atrasts īpašs fizisks iemesls, ārsts var jūs nosūtīt pie garīgās veselības speciālista, kurš ir kvalificēts diagnosticēt un ārstēt garīgās slimības.
- Meklējiet kvalificētu personu. Cilvēkiem, kas nodrošina psihoterapiju, var būt dažādi nosaukumi vai grādi. Tādi nosaukumi kā "psihologs" vai "psihiatrs" ir aizsargāti, un uz tiem attiecas īpašas izglītības un licencēšanas prasības. Dažas personas, kas ir kvalificētas psihoterapijas piedāvājumam, ir psihiatri, psihologi, konsultanti, licencēti sociālie darbinieki un uzlabotas psihiatriskās medicīnas māsas.
- Izvēlieties pareizo terapeitu. Izvēloties terapeitu, apsveriet, vai jūtaties ērti, nododot terapeitam personisku informāciju. Jums vajadzētu arī novērtēt terapeita kvalifikāciju, tostarp viņu iegūto grādu veidu un gadu pieredzi. Reizēm draugu un ģimenes locekļu ieteikumi var būt labs veids, kā sazināties ar terapeitu, kurš var jums palīdzēt.
- Apsveriet, vai jums ir nepieciešamas zāles. Turklāt jūsu simptomiem bieži ir nozīme izvēlētajā ārstēšanā un terapeitā. Piemēram, ja vislabākajai ārstēšanai jums būtu nepieciešami recepšu medikamenti un psihoterapija, psihiatra apmeklējums var būt izdevīgs. Ja jūs visvairāk gūtu labumu no kāda veida sarunu terapijas, nepievienojot recepšu medikamentus, jūs varētu nosūtīt pie klīniskā psihologa vai konsultanta.
- Esiet gatavs aizpildīt dokumentus. Sniedzot pakalpojumus klientiem, psihoterapeitiem jāņem vērā tādi jautājumi kā informēta piekrišana, pacienta konfidencialitāte un pienākums brīdināt.
- Nebaidieties "iepirkties" apkārt. Psihoterapija ir gan māksla, gan zinātne. Ja jūsu sesijas nejūtas noderīgas vai jūs vienkārši neuzskatāt "klikšķi" ar savu pašreizējo terapeitu, ir OK izmēģināt terapiju ar kādu citu. Turpiniet meklēt, līdz atrodat profesionāli, ar kuru jūtaties ērti.
Novērtējot potenciālo psihoterapeitu, apsveriet šādus jautājumus:
- Vai terapeits šķiet profesionāls un kvalificēts?
- Vai jūtaties ērti dalīties savās sajūtās un pieredzē?
- Vai jums patīk terapeita sarunu stils?
- Vai esat apmierināts ar jūsu mijiedarbības apjomu ar terapeitu?
- Vai viņi, šķiet, saprot, ko jūs jūtaties?