Cilvēkiem ar garīgām slimībām un citām psihiskām problēmām bieži nepieciešama palīdzība dažādos dzīves aspektos, tostarp darba, dzīves, sociālajā un mācību vidē. Viena pieeja, kas var palīdzēt cilvēkiem pārvaldīt simptomus un uzlabot darbību, ir pazīstama kā psihosociālā rehabilitācija (PSR).
PSR ir ārstēšanas pieeja, kas paredzēta, lai uzlabotu cilvēku ar invaliditāti dzīvi. Psihosociālās rehabilitācijas mērķis ir iemācīt emocionālās, kognitīvās un sociālās prasmes, kas palīdz tiem, kuriem diagnosticēta garīga slimība, pēc iespējas patstāvīgāk dzīvot un strādāt savās kopienās.
Psihosociālās rehabilitācijas vēsture
Pirms pagājušā gadsimta sešdesmitajiem un septiņdesmitajiem gadiem nebija nekas neparasts, ka cilvēki ar smagām garīgām slimībām tika institucionalizēti. Kopš tā laika pieeja garīgās veselības problēmu ārstēšanā ir ievērojami mainījusies, kas novedusi pie deinstitucionalizācijas.
Mūsdienās tiek uzsvērta palīdzība cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem dzīvot pēc iespējas patstāvīgāk un pilnībā integrēties kopienās, kurās viņi dzīvo.
Kaut arī aizspriedumi par garīgām slimībām joprojām pastāv, PSR cenšas palīdzēt mazināt aizspriedumus un veicināt sociālo iekļaušanu.
PSR izmanto tā saukto garīgo slimību atveseļošanās modeli. Pilnīga atveseļošanās bieži ir mērķis, taču pilnīgu atveseļošanos uzskata par procesu, nevis par rezultātu. Šī pieeja ir vērsta uz personas atveseļošanās iespējām un ir vērsta uz iespēju nodrošināšanu, sociālo iekļaušanu, atbalstu un prasmju pārvarēšanu.
Katra cilvēka ceļojums ir individuāls un unikāls, un PSR var palīdzēt cilvēkiem atrast jēgu, cerību un izaugsmi neatkarīgi no viņu spējām vai slimības sekām.
Psihosociālās rehabilitācijas principi
Neatkarīgi no psihosociālo pakalpojumu formas, pamatmērķi ir palīdzēt cilvēkiem justies:
- Cerīgi: Cilvēki var palikt justies demoralizēti viņu stāvokļa dēļ; rehabilitācija ir vērsta uz to, lai palīdzētu klientiem justies cerīgiem par nākotni.
- Pilnvarota: Katram indivīdam ir jājūt, ka viņš spēj izvirzīt savus mērķus un viņam ir tiesības un autonomija šo mērķu sasniegšanai.
- Prasmīgi: Rehabilitācijas mērķis ir iemācīt cilvēkiem prasmes, lai palīdzētu viņiem pārvaldīt savu stāvokli un dzīvot dzīvi, kuru viņi vēlas dzīvot. Tas ietver dzīves prasmes, darba prasmes, sociālās prasmes un citas.
- Atbalstīts: Garīgās veselības speciālistiem jāpiedāvā atbalsts un jāpalīdz klientiem veidot attiecības un sociālos sakarus savā kopienā.
Ir vairāki galvenie psihosociālās rehabilitācijas principi, kas palīdz šajā jomā strādājošajiem garīgās veselības speciālistiem tuvoties savam darbam. Šie principi ietver:
- Visiem cilvēkiem ir potenciāls, ko var attīstīt.
- Cilvēkiem ir tiesības uz pašnoteikšanos.
- Uzsvars tiek likts uz indivīda stiprajām pusēm, nevis uz simptomiem.
- Katra cilvēka vajadzības ir atšķirīgas.
- Profesionālajiem pakalpojumiem jābūt saistošiem un tiem jānotiek pēc iespējas normalizētākā vidē.
- Ir vērsta uz aprūpes sociālo modeli (pretstatā medicīniskajam modelim).
- Tā ir vērsta uz tagadni, nevis fiksēta uz pagātni.
PSR terapija ir daudznozaru un bieži biopsihosociāla rakstura. Šajā perspektīvā tiek atzīts, ka garīgās slimības ietekmē vairākas dzīves jomas, tostarp bioloģisko, sociālo un psiholoģisko sistēmu. Katru no šīm sistēmām ne tikai ietekmē psihiskie apstākļi, bet arī tās ir nesaraujami saistītas. Kad kaut kas ietekmē vienu apgabalu, tam noteikti būs ietekme arī uz citām jomām.
Ņemot to vērā, PSR izmanto visu cilvēku pieeju un atzīst, ka, lai sniegtu ieguldījumu ārstēšanas procesā, var būt nepieciešami citi garīgās veselības speciālisti un ārsti. Individuālai aprūpei var būt nepieciešams dažādu pakalpojumu klāsts un efektīva ārstēšana. Tas bieži prasa atvieglot piekļuvi aprūpei no dažādām jomām.
Piemēram, personai ar garīgu slimību var būt nepieciešami psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumi, kuru mērķis ir pamata dzīves un sociālās prasmes, taču viņiem var būt nepieciešama arī ārstēšana, ieskaitot medikamentus un psihoterapiju.
Komandas pieeja nodrošina, ka personai ir pieejami instrumenti un resursi, kas nepieciešami izvirzīto mērķu sasniegšanai.
Stāvokļa ārstēšana ir vērsta uz personas specifiskajiem simptomiem, savukārt rehabilitācija ir vērsta uz atveseļošanās un reintegrācijas procesu.
Kas var gūt labumu no psihosociālās rehabilitācijas?
Daudzi cilvēki var gūt labumu no psihosociālās rehabilitācijas, taču ne visi cilvēki ar garīgām slimībām to pieprasa. Dažiem cilvēkiem, lai atjaunotu darbību, var būt pietiekami medikamenti, terapija vai abu ārstēšanas veidu kombinācija. Rehabilitācija var būt noderīga, ja cilvēkiem ir nepieciešama papildu palīdzība atkopšanā, lai palīdzētu viņiem atjaunot darbību.
Tie, kas varētu gūt labumu no PSR, ir šādi:
- Cilvēki, kuriem nepieciešama palīdzība pēc ārstēšanas pilnīgas funkcionēšanas atjaunošanā
- Tie, kas ir invalīdi un kuriem nepieciešama pastāvīga palīdzība vairākās dzīves jomās
- Personas, kuras, lai arī ir funkcionālas, uzskata, ka tām ir nepieciešams atbalsts un palīdzība
- Cilvēki, kuriem trūkst labvēlīgas vides un resursu, kas nepieciešami pilnvērtīgas darbības nodrošināšanai
Cilvēki ar hroniskām un smagām psihiskām slimībām var gūt labumu no PSR pakalpojumiem. Rehabilitācija var palīdzēt viņiem apgūt pamatprasmes, kas ļaus viņiem darboties un tikt galā ar viņu stāvokli. Cilvēki ar intelektuālās un kognitīvās attīstības traucējumiem var gūt labumu no dzīves, sociālo un pašapkalpošanās prasmju apguves.
Laiks pēc garīgās veselības stāvokļa diagnosticēšanas ir būtiskas pārejas periods. Pacienti var zaudēt daļu funkcionalitātes, bet jaunās pieejas var ļaut viņiem labāk pārvaldīt savu stāvokli. Viņu stāvoklis, iespējams, apgrūtināja skolas apmeklēšanu, darbu vai atbalsta attiecību uzturēšanu ar citiem. Tas var ietekmēt daudzus dzīves aspektus, tostarp personas nodarbinātības statusu, mājokļa situāciju un ģimenes dzīvi.
Kad pamata stāvoklis ir novērsts ar ārstēšanu, rehabilitācijas process var koncentrēties uz to, lai palīdzētu cilvēkiem atrast prasmes un atbalstu, kas nepieciešams pilnvērtīgai un apmierinošai dzīvei.
Psihosociālajā rehabilitācijā izmantotās pieejas
Psihosociālās rehabilitācijas pamatā ir galvenā ideja, ka cilvēki ir motivēti sasniegt neatkarību un spēj pielāgoties, lai sasniegtu savus mērķus.
Pašreizējās PSR izmantotās pieejas ir uz pierādījumiem balstītas labākās prakses, kā arī topošās, daudzsološās prakses kombinācija. Neatkarīgi no tā, kādas konkrētas stratēģijas tiek izmantotas, galvenā uzmanība tiek pievērsta sociālās un psiholoģiskās darbības atjaunošanai.
Īpašas psihosociālās rehabilitācijas procedūras katrā gadījumā var ievērojami atšķirties atkarībā no personas vajadzībām un pieejamajiem resursiem. Process ir ļoti individualizēts, centrēts uz cilvēku un sadarbojas.
Efektīva rehabilitācija ietver visaptverošu plānu, kas attiecas uz klienta dzīvi un darbību, un PSR profesionālis parasti ir tikai viena procesa daļa. Plānu parasti uzrauga psihiatrs, klīniskais psihologs vai licencēts konsultants. Rehabilitācijas process parasti ietver darbu ar klientu individuāli un kopienas vidē.
PSR balstās uz personas stiprajām pusēm
Tā vietā, lai koncentrētos tikai uz vājajām jomām, psihosociālā ārstēšana ir vērsta uz klientu iespēju palielināšanu un viņu esošo iespēju izmantošanu. Šīs spējas palīdz veidot pamatu, uz kura balstoties, novērojot, modelējot, izglītojot un praktizējot, var attīstīt citas svarīgas dzīves prasmes.
Dažas īpašas jomas, uz kurām varētu attiekties psihosociālā rehabilitācija, ietver prasmju apmācību un pieredzi, kas paredzēta, lai veicinātu:
- Izturība un garīgā izturība
- Problēmu risināšana
- Pašvērtējums
- Sociālās prasmes
- Stresa vadība
To var panākt, veicot individuālas izglītības sesijas, kas koncentrējas uz īpašām prasmēm, vai arī tas var ietvert apmācības un pieredzes iekļaušanu citās dzīves jomās, piemēram, ēdiena gatavošanā vai atpūtā. Šāda pieredze ļauj cilvēkiem praktizēt savas spējas drošā vidē ar sava PSR profesionāļa uzraudzību un atbalstu.
PSR ir holistisks
Psihosociālā rehabilitācija cenšas pievērsties cilvēka dzīves jomām, kas veicina vispārējo garīgo un fizisko labsajūtu. Profesionāļi, kas strādā psihosociālās rehabilitācijas jomā, sniedz virkni individuālu un sabiedrībā balstītu psiholoģisko pakalpojumu.
Nosakot katra pacienta vajadzības, garīgās veselības speciālisti aplūko fizisko un sociālo vidi, izstrādā pakalpojumu plānu un sadarbojas ar citiem speciālistiem.
PSR profesionāļi apskatīs katra klienta situāciju un palīdzēs noteikt, kas viņiem nepieciešams, lai dzīvotu un darbotos pēc iespējas patstāvīgāk savā kopienā. Tas bieži ietver noteiktu, kādi pakalpojumi klientam nepieciešami, šo pakalpojumu atrašanu sabiedrībā un šo pakalpojumu sniegšanas koordinēšanu.
PSR ir orientēts uz cilvēku
Klientam ir nozīme mērķu izvirzīšanā, ko cilvēks cer sasniegt. Katra klienta mērķi tiek individualizēti, pamatojoties uz viņu īpašajām vajadzībām vai bažām.
Rehabilitācijas process nav par to, ka terapeits izlemj, kādiem jābūt klienta mērķiem. Tā vietā persona spēj noteikt, ko vēlas paveikt. Tad galvenā uzmanība tiek pievērsta vajadzīgā atbalsta un resursu nodrošināšanai, lai sasniegtu šos mērķus.
Bažas
Galvenās jomas, kuras risina, izmantojot psihosociālo rehabilitāciju, ietver pamata dzīves prasmes, ģimenes attiecības, vienaudžu un sociālās attiecības, nodarbinātību, izglītību, atpūtu, veselību un labsajūtu.
Darbs
Darbs labvēlīgi ietekmē garīgo labsajūtu un var palīdzēt cilvēkiem justies produktīviem, tāpēc profesionālā palīdzība ir svarīga psihosociālās rehabilitācijas sastāvdaļa.
Darba atrašana un uzturēšana bieži var uzlabot sociālos sakarus, paaugstināt pašcieņu un uzlabot vispārējo dzīves kvalitāti.
Psihosociālās rehabilitācijas darbinieki arī palīdz klientiem atrast un saglabāt darbu. Tas var ietvert palīdzību klientiem attīstīt profesionālās prasmes, klienta savienošanu ar nodarbinātības dienestiem sabiedrībā, palīdzību karjeras plānošanā un transporta palīdzības sniegšanu.
Šis PSR procesa aspekts var ietvert palīdzību darba pieteikumu aizpildīšanā vai darba interviju praktizēšanā. Citos gadījumos klienti var strādāt pagaidu vai atbalstītos darba apstākļos, kur viņi spēj attīstīt un praktizēt prasmes.
Mājokļi
PSR var ietvert klientu savienošanu ar drošu, pieejamu un atbilstošu mājokli. Klienti var dzīvot patstāvīgi savās mājās vai ģimenes mājās. Citas mājokļu situācijas var būt grupu mājas, dzīvojamie pakalpojumi un dzīvokļi.
Atbalsts pastāv nepārtraukti atkarībā no klienta individuālajām vajadzībām, sākot no pilna personāla, diennakts atbalstošas aprūpes līdz minimāla personāla vai pilnīgi neatkarīgai dzīvei.
Attiecības
Sociālās prasmes un starppersonu darbība ir svarīga psihosociālās rehabilitācijas sastāvdaļa. Prasmju apmācība var būt vērsta uz to, lai palīdzētu cilvēkiem labāk funkcionēt viņu sociālajā pasaulē, tostarp ģimenē, darbā, skolā, draudzībā un romantikā. To panāk, mācot prasmes, kas saistītas ar emocionālo izpratni, starppersonu problēmu risināšanu, verbālajām un sarunvalodas spējām un neverbālo komunikāciju.
Kopienas darbība
Viens no psihosociālās rehabilitācijas galvenajiem mērķiem ir palīdzēt cilvēkiem ar garīgām slimībām labāk integrēties savā kopienā. Šī iemesla dēļ PSR profesionāļi bieži strādā ar klientiem kopienas apstākļos un vietās.
Piemēram, bērns, kurš saņem PSR pakalpojumus, skolas apstākļos var sadarboties ar garīgās veselības speciālistu, taču bērns var pavadīt laiku arī sociālajos izbraukumos vietējos uzņēmumos, ārstu birojos, bibliotēkās un citās situācijās. Sociālo un dzīves iemaņu praktizēšana šajos apstākļos ļauj klientiem gūt pieredzi un atkārtot mijiedarbību, ar kuru viņi var saskarties ikdienas dzīvē.
PSR mērķis ir palīdzēt klientiem pēc iespējas pilnīgāk iesaistīties savās kopienās, un daudzu šajā procesā izmantoto stratēģiju mērķis ir palīdzēt klientiem pilnībā integrēties viņu kopienās. Tas ne tikai uzlabo klienta dzīves kvalitāti, bet arī palīdz izveidot pastāvīga sociālā atbalsta tīklu.
Psihosociālās rehabilitācijas efektivitāte
Pētījumi, kuros tiek pētīti PSR ārstēšanas rezultāti un efektivitāte, joprojām turpinās, taču ir pierādījumi, kas liecina, ka šīm pieejām ir vispārēja labvēlīga ietekme.
PSR var uzlabot dzīves prasmes
Pētījumā ar pacientiem ar šizofrēniju un afektīviem traucējumiem tika atklāts, ka psihosociālā rehabilitācija bija saistīta ar ievērojamiem ieguvumiem dažādās prasmju jomās, tostarp ģimenes attiecībās, komunikācijā, sabiedrības līdzdalībā, pašapkalpošanās, naudas pārvaldības, transporta un profesionālo spēju jomā.
PSR var izmantot vispārējo labsajūtu
Pētījumi ir parādījuši, ka PSR var būt noderīga, lai uzlabotu klienta labsajūtu un izredzes. Vienā pētījumā, kas publicēts Sociālā darba prakses izpēte, Pēc 13 mēnešu psihosociālās rehabilitācijas 78% bērnu ar nopietniem emocionāliem traucējumiem ievērojami uzlabojās psiholoģiskie simptomi un psihosociālā darbība.
PSR var palīdzēt ar nopietniem psihiskiem stāvokļiem
Pārskatot psihosociālās ārstēšanas metodes, tika secināts, ka šīs pieejas liecina arī par šizofrēnijas atveseļošanos. Tika konstatēts, ka rehabilitācijas stratēģijas, piemēram, sociālo prasmju apmācība un kognitīvā rehabilitācija, kuras bieži izmanto PSR, palīdz risināt svarīgas jomas, piemēram, sociālo darbību, darba atgūšana un patstāvīga dzīve.
Vārds no Verywell
Psihosociālā rehabilitācija ne vienmēr ir nepieciešama, taču tā var būt noderīga visaptverošas ārstēšanas programmas sastāvdaļa. Veicinot atveseļošanos, uzlabojot dzīves kvalitāti un veicinot sabiedrības integrāciju, PSR var būt būtisks resurss tiem, kuriem diagnosticēts garīgās veselības stāvoklis. Šādi pakalpojumi var palīdzēt cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem attīstīt prasmes, identificēt stiprās puses un uzlabot viņu spējas gūt panākumus savā dzīvē, darbā un attiecībās.